| Nakts aiz loga - laiks pacelt asti.! |
[18. Mar 2008|18:55] |
Tikko tiku galā ar visām tām vēstulēm. Tikko iztīrīju pelnu trauku un tikko paknakstījos ap vienu sakaltušu grauzdiņu. Man tomēr labāk patīk cigaretes.
Nu ko. Satumsa. Laiks saģērbties un doties Kādas pilsētas ielās. Apliksim manu pelēkzaļo šalli, uzvilksim melno mētelīti, kājās vilksim nospodrinātus ziemas apavus un taisnos džinsus (jaunākā mode cipa). Vēl tikai izķemmēsim matus, izmazgāsim zobus, nosūkāsim kādu mentoleni un sasmaržosimies ar smaržām. Vēl līdz varētu paķert arī mp.4, galu galā nevar zināt kur es tagad noklīdīšu. Vai man labpatiksies palikt ar Viņiem krodziņā un dzerstīties, vai arī klaiņot pa bruģētajām ielām ar melanholisku mūziku ausīs un skatīties uz augšu, uz sniegu, kas kristu man sejā un bakstītu acīs...
Mani gaida pieci ''draugi''. Vai es viņus uzskatu par draugiem? Nezinu. Bet man iepatikās te pačīkstēt un pastāstīt kas un ko.
Man viņi nepatīk. Neviens man no viņiem nepatīk, bet man nekad neviens nav paticis, tātad tas nav nekas neparasts un jauns. Bet es viņiem visiem patīku, viņi saka, ka es esmu skaists, bet man negribas tam noticēt, viņi saka, ka mana personība ir aizaujoša, ka es esmu foršs. Bet es tāds negribu būt.
Laiks sākt izdarīt pēdējos otas vilcienus savā izskatā un doties pasaulē. Mana diena (nakts sākumā) tikai sākas. Rītdien gan agri uz darbiņu, bet man vienalga. Es to pārdzīvošu. Gan jau paspēšu izviļāties pa radinieku gultām Lieldienās. Hmm... Jānopērk vispār vesels cigarešu bloks, lai lauku nostūrī, kad būšu baigajās promilēs, nebūtu jāgruzās, ka nevar pēc cigām aizbraukt uz veikalu. Māja taču mežā, nevis centa vidū pie veikaliem un visādām citādām netiklībām.
Man nepatīk čīkstēt un es to daru pirmo reizi, bet neviens taču par to nemaz neuzzinās vai ne? |
|
|
