Lasīju un domāju - vai tik tas nav par mums, bet tad parēķināju, ka starp vakardienas viesiem nevienas studiju biedrenes nebija.
Nezinu, mūs arī beigušas interesēt dzīves norises. Bērni sadzimuši, pie jaunās mājas zāle iesakņojusies, ir kaut kādi savdabīgi vaļasprieki, nodarbes, ko vienmēr ir gribējies darīt - un gaužām maz intereses par citiem cilvēkiem, par sliktām ziņām utt. Varbūt tāpēc, ka dzīve prasa ļoti daudz enerģijas, kad ir mazi bērni.
Vispār pārdomas izraisīji. Gribētos jau interesēties par visu notiekošo, bet no otras puses - nu galīgi neinteresē... Diez, kāpēc tā? Visu laiku ceru, ka sīkie paaugsies, būs mums drusku vairāk brīvības, un varēsim atkal paplosīties... nezinu, nezinu, nezinu.

(Reply to this)

Esmu par 100% pārliecināta, ka arī Tu viņiem likies nāvīgi garlaicīga.
Tas nenozīmē, ka Tu vai Tavi paziņas tādi ir. Vienkārši jums ir dažādas intereses.
Dzīves norises viņus noteikti interesē. Bet Tavas dzīves :P
Viņiem ir sava pasaulīte, kur nolauzts rododendra zars ir lielāks notikums par nokritušu lidmašīnu Abudabē.
Zinu pēc sevis, man arī ir atbiruši liela daļa paziņu tikai un vienīgi tāpēc, ka man viņu problēmas un intereses vairs nešķiet vērtas tērēt savu laiku. Man liekas, ka es no tām esmu izaugusi, viņiem, ka esmu palikusi garlaicīga.
Tā lūk :)

(Reply to this)

par tādu pašpietikamību dzirdēts ir un par piepildījumu.
bērni ir skaistāk par politiku,mauriņš ir jaukāks par hokeja halles lūztošo ledu.

(Reply to this)

Man liekas, ka komentētāji ne īsti saprot, par ko ir runa. Jo nevienam no viņiem, cik saprotu, bērni nav sevišķi izauguši, un tas jau bišķi citādāk.

(Reply to this)