Nē, es nezinu, kā es ar to tikšu galā un kā apvienošu ar universitāti. Taču. Par to domāsim vēlāk. Gan jau, jāsāk tikai darīt.
Pirmā saskarsme ar potenciālajiem kolēģiem un pašas vietas atrašana vien stāsta vērta. Ielavierēju liftā, kur nepieciešami pirkstu nospiedumi, ar kādu čali, uzbraucu līdz piektajam stāvam, kur mani nosūtīja atpakaļ, ka esot uz citu ēku jāiet, caur stikla koridori, kur būs cits lifts un jābraucot uz sesto stāvu. Beigās nonācu tajā pašā ēkā un stāvā, kurā biju tikusi pašas spēkiem. Uzradās čalis, kurš bija nosūtījis mani lejā, un teica "oo, tomēr tevi atdzina uz šejieni atpakaļ."
Visādas ekstras, kādas trīs reizes īpaši izcēla, ka esot daudz ballītes un iekšējie pasākumi. Un ka kolektīvs esot jauks, ir galda futbols, un no algas katru mēnesi tiekot noskaitīts piecītis dzimšansdienu fondam.
Agri būs jāceļās.
Man vēl ir divas brīvdienas.