Mans slinkums ir neizmērojams. joprojām rīta čībās, halātā un pat tolkam ēsts nav. Gavēnis bļ.
Pie draugiem ar aizvilkties nevaru. Tizls.
Drauga zvans un mūžīgais jautajums ''ko tu šodien, atkal mājās pūsti?'' īsti vietā.
Riebjos sev. Bet neesmu nelaimīgs. Vadmotīvs manai klabei galu galā.

Pie acu ārsta būtu aizvilcies un paņēmis mērus sev tik ļoti kārotam jaunam rāmim. HUju!