| Sep. 13th, 2007 02:31 pm pastāstīšu vēl par tiem skotiem, kam nav apakšveļas, bet kuri tik un tā sadeva francūžiem pa... (ek, nu labi off stulbās vārdu spēles).
bija viens, kad es izkāpu no metro. viņš tur stāvēja, būdīgs apdzēries tēvainis, svārciņos, bet ar frančkrāsas šalli ap kaklu. apmulsis.
es viņam uzsmaidīju. nezinu kāpēc.
šā vai kā, augšā viņš mani noķēra, un šļupstēja, ka nevar atrast hoteli. viņam no rokas izkrita soma, mēs pa abiem salasījām viņa mantas. pateica no saukumu, un iebakstīja metro kartē. patālu. lēni trīsreiz skaidroju, kur jāiet.
viņš teica 'merci' ar aglofonu rīkli, un aizgāja. tāds bēdīgs milzonis.
kādu brīdi domāju, vai viņu neaizvest līdz viesnīcai, jo nelikās, ka viņš aizies. un nelikās, ka kāds francūzis palīdzēs biedējoša paskata dzērājam, kas pie reizes vēl teju vai līdzvainīgs franču futbola traģēdijā.
bet tur būtu kaut kas absurds. laikam.
-jaunkundz, meitenīt?
tas, protams, bija arābs.
(..)
kāpēc?
-tāpēc, ka man ir ļoti labi vienai (i'm great on my own)
-tiešām?
-tiešām!
(ha. ha. ha. haha. vienā no metro līnijām uz sienas ir haika par gaiļa dziesmu lielpilsētā. 'un es vairs nejūtos viens'. es vēroju, kā cilvēki lasa tos vārdus. es vēroju.) Current Music: mika- love today
Leave a comment    |
