Rudens - drūms, mitrs, pelēks...
Rudens - košs, krāsains, drēgni saulains...
Rudens, kad vieni putni saspiežas ciešāk bariņos...Kad otri ron vientuļus zarus un koku dobumus kur noslēpties... Vēl citi dodas pavisam prom...
Putnu rudens ar krītošām lapām un vējā plandošām spalvām... Putnu rudens ar smagām lietuslāsēm un purvāju dzērvju klaigām... Putnu rudens ar pēdējiem saulstariem un bezdelīgu pirmsaizlidošanas vīteriem uz pieloga drāts... Putnu rudens tiem, kam rudenī gribas būt vieniem...
Mans rudens man brokastis saullēkta liesmās gatavo... Caur peļķēm, lapu virpuļiem un saulstaru varavīksnēm ar Rudeni pie rokas, brienu savu dienu pret vakaru... Pret vakaru, kad Rudens mani ievīsta miglas seģenē, iesēdina tumsas krēslā, pasniedz tēju - pielietu ar Mēness baltumu un saldinātu zvaigžņu putekļiem... Mans Rudens iespiež man plaukstā spalvu, noliek uz ceļiem baltu lapu un, apsēdis blakus stāsta rudens stāstus par rudenī dzimušām dvēselēm un rudenī pukstošām sirdīm...