ar brāli savstarpēji tad nu laikam viss kārtībā..
sajūta kā kārtējā vasaras rītā pēc kādas mājas ballītes, kad izvelies no gultas un pārvietojoties pa māju no visām durvīm izlien vai nu tikko no gultas izlīduši, sapampuši, lēnīgi cilvēki vai arī jau mundri čeloveki ar plaši pavērtām acīm un smaidiem uz lūpām skaļi klaigā labus rītus.. j. tikko grillētās vistiņas smarža, labi daudz kafijas krūžu un iepriekšēja vakara pārpalikumu. bija tas viss pietrūcis mazliet, bet nu jau atkal viss kluss. tik ļoti prasās tādu bohēmiskas vasaras sajūtu, tādu neieplānotu haosu, bet sajūtu, ka viss ir tā kā tam jābūd, tā harmoniski. būt ar cilvēkiem, bez drāmām un trakas domāšanas nopietnas spriedelēšanas. ar tādām pa gaisu lidojošām domām un paviršas un dziļas runas par nenopietni nopietnām lietām un sajūtām. vieglu sajūtu, ne tādu pavasarīgu, bet tādu, kā pirms pērkona. es iespējams neprotu paskaidrot, bet es vēlos kaut ko tādu. gulēšanu uz mašīnas jumtu pļavas vidū, bezalkoholiskiem un atsvaidzinošiem mohito un vieglu, skaistu mūziku, mazliet no džeza un mazliet no Bob Marley. un cilvēkiem sen iepazītiem, tuviem un cilvēkiem nezināmiem un tādiem, kurus pat nav jāiepazīst, tādiem cilvēkiem, par kuriem vienīgais ko zini, ir viņu mīļākās brokastu pārslas vai iemīļotāko omletes pagatavošanas veidu. un tas viss. ar apziņu, būs jāatgriežas ikdienā un visu pārējo, bet tajā pat laikā spēt to visu nolikt malā un just be carefree ..

huh, bet nu, paveram acis vaļā, jāatgriežas skolā un līdz ar to šis tas arī jāpaveic..