Saindēties ar sviestu
« previous entry | next entry »
Jun. 21st, 2008 | 01:27 pm
Nu biju tajā teologu pasākumā.
Šis tas labs jau arī notika, bet nu kopumā- sviests.
Kopā ar vēl 3 cilvēkiem, kas atbrauca ar autobusu ap pieciem nokājojām 5.km līdz notikuma vietai. Notikuma vieta tā neko sev- patīkama lauku sēta, tikai nedaudz par daudz kārtīga- nu tā, ka zālīte visur vienā augstumā un aiz katra stūra var noraut sirdstrieku no tiem košajiem dekoratīvo ziedu puduriem, kuri uzkarināti, iestilpēti, vai kā citādi ietilpināti visnegaidītākajās vietās.
Kamēr lielajā zālē uz gara galda tika simetriski izkārtotas bļodas ar rimi salātiem un šķīvji ar perfektos apļos izguldītām siera un gaļas šķēlēm, aizgāju izstaigāt apkārti, cerībā, ka pasākuma stīvums pa to laiku pazudīs. Vienvārdsakot, neizplūdīšu aprakstā- viss tas tā arī palika ar mazlietiņu no tās neveiklās un samocītās sajūtas, kad visi ir tik pieklājīgi un tā vēlas uzņemties atbildību un nest savu krustu, kur vajag un kur nevajag.
Viens jauks moments bija tad, kad Aija atbrauca, mēs iegājām pirtī divatā, izpērāmies un tad iedzērām 2006.g. burgundieti, piekožot slepenos līdzpaņemtos sierus. Cits patīkams moments bija mans izmisuma solis-futbola spēles bez noteikumiem uzsākšana, ar tādiem izkliedzieniem kā "Madrid real!" un "Vārti!" nevietā. "Kur vārti? Kur vārti?" jautāja daži apmulsušie spēlētāji, kamēr citi jau spēlēja un daži pat pamanījās uzvarēt sevi. Jautri bija arī kad mēs ar Aiju pēc maldīšanās pa mežu beidzot satikāmies, aizgājām uz silto pirts priekštelpu aprunāties un pārsteidzām tur bariņu pliku teologu, no kuriem tieši tas, kurš Jēzu noteikti mīl arī kā vīrieti, pavadot spalgo runu ar plašiem, sievišķīgiem žestiem, vēlējās ar mums aprunāties par to, cik gan viņam nesaprotams viss tas bizness un fitness un dzīve bez Dieva. To viņš darīja kails.
Bet tomēr arī tas, ka es atceļā uz pieturu redzēju 3 zalkšus, vienu glodeni un vāveri, un iepriekšējā vakarā 3 zaķus un ņo rīta sesku, nespēj remdēt manas zaudējuma sāpes par to, ka pa to laiku, kad publiski izpildījās mani iemīļotie mācībspēka pārstāvji, es maldījos pa mežu meklējot Aiju.
Mani māc baisa vainas apziņa, ka, iespējams ,ja viņi būtu atraduši vairāk dzirdīgu ausu manā personā, tad nebūtu aizbraukuši, vai aizgājuši gulēt bērnu laikā. Bet var jau būt, ka pie vainas bija tā gaudulīgā, nevisai labi sakomponēto kristiešu dziesmu dziedāšana, kas krietnu brīdi norisinājās centrālajā telpā.
Šis tas labs jau arī notika, bet nu kopumā- sviests.
Kopā ar vēl 3 cilvēkiem, kas atbrauca ar autobusu ap pieciem nokājojām 5.km līdz notikuma vietai. Notikuma vieta tā neko sev- patīkama lauku sēta, tikai nedaudz par daudz kārtīga- nu tā, ka zālīte visur vienā augstumā un aiz katra stūra var noraut sirdstrieku no tiem košajiem dekoratīvo ziedu puduriem, kuri uzkarināti, iestilpēti, vai kā citādi ietilpināti visnegaidītākajās vietās.
Kamēr lielajā zālē uz gara galda tika simetriski izkārtotas bļodas ar rimi salātiem un šķīvji ar perfektos apļos izguldītām siera un gaļas šķēlēm, aizgāju izstaigāt apkārti, cerībā, ka pasākuma stīvums pa to laiku pazudīs. Vienvārdsakot, neizplūdīšu aprakstā- viss tas tā arī palika ar mazlietiņu no tās neveiklās un samocītās sajūtas, kad visi ir tik pieklājīgi un tā vēlas uzņemties atbildību un nest savu krustu, kur vajag un kur nevajag.
Viens jauks moments bija tad, kad Aija atbrauca, mēs iegājām pirtī divatā, izpērāmies un tad iedzērām 2006.g. burgundieti, piekožot slepenos līdzpaņemtos sierus. Cits patīkams moments bija mans izmisuma solis-futbola spēles bez noteikumiem uzsākšana, ar tādiem izkliedzieniem kā "Madrid real!" un "Vārti!" nevietā. "Kur vārti? Kur vārti?" jautāja daži apmulsušie spēlētāji, kamēr citi jau spēlēja un daži pat pamanījās uzvarēt sevi. Jautri bija arī kad mēs ar Aiju pēc maldīšanās pa mežu beidzot satikāmies, aizgājām uz silto pirts priekštelpu aprunāties un pārsteidzām tur bariņu pliku teologu, no kuriem tieši tas, kurš Jēzu noteikti mīl arī kā vīrieti, pavadot spalgo runu ar plašiem, sievišķīgiem žestiem, vēlējās ar mums aprunāties par to, cik gan viņam nesaprotams viss tas bizness un fitness un dzīve bez Dieva. To viņš darīja kails.
Bet tomēr arī tas, ka es atceļā uz pieturu redzēju 3 zalkšus, vienu glodeni un vāveri, un iepriekšējā vakarā 3 zaķus un ņo rīta sesku, nespēj remdēt manas zaudējuma sāpes par to, ka pa to laiku, kad publiski izpildījās mani iemīļotie mācībspēka pārstāvji, es maldījos pa mežu meklējot Aiju.
Mani māc baisa vainas apziņa, ka, iespējams ,ja viņi būtu atraduši vairāk dzirdīgu ausu manā personā, tad nebūtu aizbraukuši, vai aizgājuši gulēt bērnu laikā. Bet var jau būt, ka pie vainas bija tā gaudulīgā, nevisai labi sakomponēto kristiešu dziesmu dziedāšana, kas krietnu brīdi norisinājās centrālajā telpā.