[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Oktobris 22., 2015 | |
|---|---|
| 16:08 [Link] |     Pasaulē nemaz nav tik daudz lamuvārdu, lai izteiktu savas sajūtas. Kādu brīdi likās, ka sāpes kļuvušas ciešamas un palēnām viss nokārtosies. Skuju tēvs! - šonedēļ kopumā esmu gulējusi ap 3-4h. Galva dulla, nežēlīgas lomkas, slikta dūša, koordinācijas trūkums, neprātīgas sāpes (SĀPES) kas nepāriet vairs pat guļot. Trulums un apātija. Nepalīdz arī zāles, kuras dabuju un cerēju, ka būs labāk. Esmu sākumpunktā, tikai diemžēl tad es zināju, kā remdēt sāpes, šobrīd tas vairs nepalīdz. Pie ārsta šobrīd iet nav ne vēlmes, ne vairs finanšu (diez kā es paskaidrošu milzīgos zilumus - zin' tā sāp, ka situ sev ar visu iespējamo. Principā neesmu nojūgusies, bet lēkmju iespaidā sevi nudien nekontrolēju). Un atkal nāks vakars, kad būs "jāguļ". No tā man šobrīd neizsakāmi bail. Es pārāk labi zinu, kas notiek, kad apguļos. Atnāk tās joan*s ma*kas un sākas... šorīt radās ideja, varbūt jāmēģina gulēt sēdus.
Garastāvoklis:: fu*k you all (ir doma) |