šorīt. zinu kapēc; latvijā daudz to lietoju un manu cik neveikla tā ir. nērti. kā arī apskaužu "veco paaudzi", kas lasa grāmatas krievu valodā, kur es lasu instrukcijas un norādes. kad spēlēju mūziku krievu grupā, atklāju cik inteliģenti var būt latvijas krievi un ebreji, atklāju viņu attieksmi, zināšanas un skatu uz latviešu valodu. tas kontrastā bērnībai ķengaragā un maskačkā, kur tika apmetināta ne tā labākā un krievu tautas daļa. tāpat esmu saticis gana krievus no krievijas ar dažādām iekšējām kultūrām, izloksnēm un gaumēm valodas lietojumā. protams, nevajag aizmirst meitiešus. es zinu, kā tas ir, ja cilvēks gribēdams nevar izrunāt manu vārdu; un es zinu, kā tas ir, kad ar mani runā latviski, bet kļūdas birst kā no pārpilnības raga. ir arī izaicinājums spējām. atšķirībā no angļu valodas, domāju ar fonēmām būs vieglāk. tomēr, nelietoju rakstveidā šo valodu. kā arī pēdējā laikā aizvien vairāk vedinu krievus sarunāties ar mani latviski.