| |
[Dec. 8th, 2025|04:28 am] |
|
vakar uz dullo viss, tāpēc sanāca labāk, kā jebkad būtu izplānojusi. šķīros no aptuveni puses matu garuma. esmu īsa un konkrēta tagad. kad uz sevi paskatos, man liekas, ka esmu drusciņ kā tā meitene, kas garlaikoti salīkusi pār galdu, kas pārklāts ar tuksneša smilšu krāsas galdautu, virs kura šur tur izkārtotas kamieļu figūriņas (alisei mediņai ir tāda glezna, kas man diemžēl neatrodas nekur). bet, jā. es pat neko nepateicu. un man neko nepaskaidroja. es pat iepīkstēties, ka sliktāk jau nebūs, nepaspēju, kad tas bija viss, atā, mati. to pirmā brīža sajūtu nevar izstāstīt. tā, it kā kāds būtu visu salicis pa punktiem - pirmkārt, otrkārt. man ir bijuši īsāki mati, bet ne tik īsi kā tagad. tagad man kaut kādu tipa dyson vaig. lai gan vēl vairāk man pašai sevi mierā likt vaig. pirmdienaaaaaah - un viss ir atkal puslīdz. |
|
|
