Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... - View: Jaunākais. View: Arhivētais. View: Draugi. View: Par sevi.

Septembris 8., 2006

Time: 12:47

Pirms brīža stundā domāju par to, cik labi, ka man ir pieticis prāta neieviest savus bērnus... Tā, draugs, nav nekāda izprieca, ziniet... Bet dzīve ir domāta, lai priecātos...

comments: ir doma

Comments:

kuminjsh Link: (Link) Time: 12:59

Nuuu, kad es paskatos uz atsevišķiem svešiem bērniem (indigo paaudze!), vienmēr pasaku paldies Providencei, ka mans Juniors ir brīnišķīgs bērns;) Bet vispār... Manuprāt bērni jebkura gadījumā atnes daudz vairāk prieka un laimes kā galvassāpju un grūtuma:)

(Reply to this) (Thread)

alisons Link: (Link) Time: 13:18

Es gan pa piecpadsmit gadiem redzot diendienā ~36 KNAUĶUS, VARU TEIT TIKAI TO, KA BĒRNI IR KREŅĶI, PUŅĶI, ASARAS...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kuminjsh Link: (Link) Time: 13:28

Aha, ja es strādātu skolā vai bērnudārzā, arī tā teiktu;) Man pietika pusgada skolā, lai saprastu NEKAD!!!!;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

alisons Link: (Link) Time: 14:18

Kā darbs OK, bet vēl mājās tās šausmas...

(Reply to this) (Parent)

Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... - View: Jaunākais. View: Arhivētais. View: Draugi. View: Par sevi.