[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Novembris 12., 2008 | |
|---|---|
| 23:53 [Link] |     Lāčplēša dienā sanāca vakarpusē būt pie brīvības pieminekļa. Tad nu tur vesals bars topošo jaunsargu nodeva svinīgo solījumu. Mazi bērneļi trīs izmērus lielākās armijas formās izskatās visai smieklīgi, bet tā nopietnība viņu sejās un mirdzošās acis ātri vien izgaisina visu jautrību. Vērējot šos, neviļšus atcerējos savu jaunsarga zvērastu tālajā 2000.gadā. Toreiz tas viss notika krietni pieticīgākos apstākļos nu jau likvidēta ZS štāba bataljona ēdamzālē, katrs individuāli nolasījām zvērastu. Klāt bija mūsu instruktori, visas Latvijas jaunsargu komandieris Čevers un šķiet, ka arī štāba bataljona komandieris. Katrā ziņā ar to brīdi sākās viens no labākajiem posmiem manā mūžā. Jaunsardze pilnīgi izmainīja manu dzīvi un skatu uz pasauli. Kļuvu drošāks, patstāvīgāks, morāli izturīgāks, ieguvu jaunus draugus ar kuriem tiekamies vēl šodien. Bet pats galvenais mūs sagatavoja ne tik daudz pa militāro līniju cik dzīvei vispār. Tas ir tieši tas, kas visvairāk pietrūkst mūsdienu sīkajiem. Mūs radināja pie grūtībām un iemācija viņas pārvarēt un nekad nepadoties. Saviem instruktoriem būšu visu mūžu pateicīgs, par viņu fanātismu, pašatdevi, pacietību un personīgo piemēru. Ehh uznāca nostaļģija...tie bija labi laiki. Toreiz vēl mūs dzenāja teju pēc pilnas jaunkareivja programmas. Šodien tur tāds bērnudārzs vien ir! Mūzika: Kartāga- Žurka |