Tā mīlestība jau var būt ļoti dažāda – nosacījuma, beznosacījuma, reliģiska, politiska, romantiska, metafiziska, ģimeniska, dzīvnieciska, mākslinieciska.

Un arī traģēdija: personiska, bezpersoniska, pārpersoniska, kulturāla.

Saskarsmes (vai mijiedarbības) punkti šai mīlestībai & traģēdijai jau arī vērā ņemami: attiecības, pretstatu cīņa, karš, sekss, kultūra kā komunikatīvs (vai sāncensības) process, bezjēdzīgi braucieni kosmosa bezgalībā, rēķinu kārtošana ar iepriekšējām dzīvēm, jaunības nostalģiska apcere piedūmotā Barselonas bārā pirms rītausmas, neizbēgami satikušies skatieni divatā peldot pāri klusam meža ezeram.

Visticamāk šādai strukturēšani nav nekāda jēgas; gan jau kāds tējas, - vai ticamāk, kā stiprāka – filozofs ar spēcīgu argumentāciju varētu visas šīs idejas nobliezt beigtas.