Haļavas Dieva Virtuālais Templis - kopš sestdienas rīta

meža vidū es neatradu mieru un atpūtu. es atradu sapņus par to, ka man ir šizofrēnija, beigtu jenotsuni un kkādu briežu vai citu lopu superblusas (ok, viņas atrada mani. viņas vienmēr atrod mani). bija patīkami dzirdēt briežu baurošanu agrā rītā un kaut ko kas izklausījās pēc šāviena uzreiz pēc tam (jo fuck you brieži), bija jauki skatīties uz to kā stārķi hipstero apkārt (mežs ir pārāk meinstrīms, es dzīvoju uz skursteņa) un pārbauda cik maz pisiena viņi var dot un tomēr palikt dzīvi, bija labi beidzot ieraudzīt dzērvi savā vaļā, bija satraucoši klausīties tajā kā putni čivina un saklausīt tajā attālu līdzību ar dubstepu. kukaiņi loģiski maukas - dunduri, ērces un odi

es pieļauju, ka es būtu visu izbaudījis vairāk, ja pārgājiena iešanas daļa nebūtu likta pirmajā vietā, bet varbūt es vienkārši nespēju uztvert laukus un brīvo dabu kā neko citu kā vien pārbaudījumu, kas jāiztur, lai tu vari parādīt tam visam vidējo pirkstu un braukt atpakaļ pie civilizācijas labumiem ar apziņu, ka esi uzkāpis mežam uz sejas un esi palicis vispārēji labāks un spēcīgāks.

ak jā, rūjienā dzīvo dirsas