гражданка (не) пофигистка - Nr.308
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
13:37
[Link] |
Nr.308 Tā nu valsts iekārtojusi - lai saņemtu slimības grašus, jāveic virkne bezjēdzīgu birokrātijas procesu. Šorīt akurāt bija tā diena, kad savā vergotavā ierados es... (nu un muļķe biju). Runāju ar kantordāmām par zilo lapu, pagarināšanu un citām nopietnām lietām, ko nesaprotu, kad pēkšņi no muguras pienāca Galvenā.... atvērusi savu mazu mutīti, eleganti noskaldija, ko es neesmu izdarijusi, kas jāizdara, cik slinka esmu un to, ka nākamnedēļ gribot redzēt plānu un padarīto darbu. Katrā ziņā viņas plānā nākamnedēļ paredzēta pasidzelka, kurā paredzēta manis apliešana ar samazgām un man tur obligāti jābūt (nelielais sīkums - zilā lapa un pārvietojos lēni un ar kruķi - netiks ņemts vērā)... es kā vienmēr skatijos pa logu un māju ar galvu, vairs pat nerunāju, jo tāpat mani nedzird. Es nez' bet manuprāt īsti normāla attieksme tā nav un tas, ka es slimības laikā esmu tik laipna un kautko daru drīzāk ir jānovērtē nevis jātēlo kapu vārna un bezjēdzīgi jāķērc.
P.S. vakar ap 4.00 naktī pamodināju kaimiņus, lai pateiktu, ka viens no viņiem turpina slēgt ārā siltumu... tā arī nesapratu, kāpēc viņi bija tik neapmierināti... paši tak izslēdza, lai gan bija brīdināti, arī no apsaimniekotāja puses.
Garastāvoklis:: depressed Mūzika: Pērkons - Balāde Par Gulbi Tags: tuvošanās invaliditātei un Tvaika ielai
|
|
|
Es pat ticu, ka pati ar savu kruķi, pa savu purnu =( |
|