aijš, kā bija piemirsies, cik ļoti laba sajūta pārņem pēc skriešanas, šogad tāda pavisam kārtīga vēl nebija bijusi, ja neskaita skvošu, bet nu jā. noriskēju un paķēru līdzi suni, viņš bija priecīgs, es varbūt ne tik ļoti. bet arī labi, par spīti faktam, ka viņš raustīja mani uz visām pusēm un gribēja apēst visu, kas kaut kur pakustējās.
tik laba sajūta pašu pārņem, un tagad tik tā turpināt!
hmm.. jāiziet ar savējiem laukā pasēdēt..