10 Novembris 2012 @ 00:28
asarainais acis, bet ir piektdiena. neļaujos.  
Ir labi 5dienas vakaros vismaz atrast visiem laiku un sakontaktét, ja švaki ar tām darba dienām. Pa vīna glāzei, pa smieklam un beigu galā, pavadot meitenes nokliedzu ''beidziet strādāt! brīvdienās man darīt nav ko!''
ak šī vergpilnā dzīve.
Jādomā, ka tikai pagaidām. Uz ļoti, ļoti īsu brīdi.


Pa ādas krēslam katram.

- ''ko brīvdienās darīsi?
- ''Par Tevi domāšu, kas cits man atliek.

Lācītis. Nu jau.
Spēlejam teātri. Bet tas viss, lai nesajuktu prātā. Kā viņš, tā es. Kā viņi, tā mēs.