Haļavas Dieva Virtuālais Templis - priecīga nots

man nav problēmas te izliet naidu. saliet zelta stieņu vai urāna tablešu formās, skatīties kā viņš atdziest, pa virsu puskusušajai masai peldot nenosakāmas kvalitātes onelieneriem un analoģijām. ar naida izgāšanu man problēmu nav. ar citām emocijām... nē, ne emocijām. emocijas ir priekš gejiem un klibām sievietēm ar neglītām sejām. ar citiem dvēseles stāvokļiem (atzīt dvēseles eksistenci ir vieglāk nekā to, ka tev ir emocijas, you see) ir problēmas.

man bail. man bail, ka es kaut ko esmu palaidis garām. man bail, ka es savā skatījumā uz pasauli un pašam savu nākotni esmu pieļāvis kādu briesmīgu fundamentālu kļūdu. kļūdu, kuras dēļ es varu kaut ko nokavēt, vai varbūt jau esmu nokavējis. kāds aspekts, kuru neesmu iekļāvis savos aprēķinos, bet tagad apzinoties tā svarīgo lomu, nespēju to ne ietekmēt, ne novērot ne izmērīt, jo no sākta gala neesmu projektā iekļāvis ne iluminatoru, ne mēraparātu, ne arī ko citu ar ko to varētu darīt. man bail.

man kauns. man kauns, ka citi ir izdarījuši vairāk. man kauns, ka vēl jaunāki purni ir šturmējuši ierakumus, slaktējuši citus ar bajonetēm un kā lopi sazāģēti ar ložmetēju "dzimtenes" vārdā. man kauns, ka citi, apstākļu spiesti, ir izdarījuši to, kas man varbūt nekad nebūs pa spēkam. es sāku šaubīties par saviem lēmumiem. es sāku šaubīties par savām spējām. es sāku šaubīties par savām izvēlēm. es sāku šaubīties par to, kas no manis iznāks.

un visbīstamākais - šīs sajūtas nav gana stipras, lai es piespiestu sevi mainīties. stūrgalvība un slinkums pārāk liels, briesmas un draudi pārāk mazi. pagaidām. un vēl apziņa, ka ja kaut viena konstante izrādās mainīgs lielums, funkcijas gala iznākums uzreiz ir pilnīgi savādāks. apziņa, ka ienesot mazliet vairāk haosa sistēmā, tu to vairs nevari vadīt un paredzēt. tu esi pārāk vājš, pārāk stulbs un pārāk nevarīgs, sistēma sabrūk, tās sienas sagāžas, jumts ielūzt un sijas krītot iespiež tev kāju. kājā iemetas gangrēna un tev viņu amputē. tev nav naudas awesome kibernētiskai protēzei un tu vairs nekad nevienam neesi vajadzīgs.