Kurvjzieža kontemplācijas

Man patika pagājušā nakts, patika ļoti, ļoti, līdz tai sentimenta kulminācijai, kad gribas visu pasauli mīlēt - man tā reizēm uznāk. Pārdaugavas ziedošie ābeļdārzi un ceriņu mākoņi, viss vienās smaržās un krāsās, kas bliež ne tikai pa acīm, bet visiem jutekļiem, lakstīgalas Šmerļa (vai tomēr Biķernieku? Nu, tur - pie Motormuzeja) mežā. Un nesatrakots, bet rātns un smaidīgs pūlis. Ai, labi bija, patiesi, patiesi! Divos naktī gāju gulēt, nogurusi un laimīga.