Kurvjzieža kontemplācijas

Šodien atkal pāris stundas novāļājos saulē, jau trešo reizi šopavasar, tomēr man tas ir vēl stipri par maz - āda gan nav vairs tik pelēcīga, bet līdz brūnumam joprojām tālu, pedkostīma lencīšu vietas uz pleciem drīzāk nojaušamas nekā redzamas.
Nesatricināmi un maigi mīlu savu pašreizējo dzīvi, ar paļāvīgu ziņkāri raudzīdamās tuvākajā nākotnē, kurā vienlīdz lielas izredzes pārstāv gan iespēja nokļūt bezcerīgā izmisumā un badā, gan iespēja beidzot sākt pelnīt naudu ar nodarbi, kas pašai patīk un šķiet interesanta.