Atradu ljoti vienkaarshu, iisu, bet vispusiigu skaidrojumu jeedzienam "joga". It kaa zinaamas lietas, bet, kaa zinaams - atkaartoshana - zinaashanu maate. Kaadam, iespeejams, pirmaa iepaziishanaas...
Kas ir "joga"?
Joga ir sena veselības, filozofijas un garīgās pilnveides sistēma, kas ir atradusi vietu arī mūsdienu pasaulē. Noguris no modernā dzīves tempa, mūsdienu cilvēks meklē veidus, kā harmonizēt savu būtību. Jogas sistēmas pilnība ir tās daudzveidībā.
Jogai ir vairāki virzieni, kā arī daudz dažādu stilu un skolu. Starp klasiskās jogas atzariem ir Hatha joga, Radža joga, Karma Joga, Bhakti joga un Jnana joga. Katrs no šiem jogas veidiem rod savu ceļu uz cilvēka pilnveidi un harmoniju. Hatha joga vairāk pievēršas veselības nostiprināšanai, elpošanas vingrinājumiem, relaksācijai un meditācijai. Savukārt, Radža joga ir intelektuāla mācība.
Lai kādu jogas ceļu indivīds izvēlētos iet, visiem tiem pamatā ir viena ideja - cilvēka individuālās apziņas vienība ar universālo. Jau pats vārds joga nozīmē vienot, savienot. Lai garīgi pilnveidotos, ir arī jāpanāk fiziska, intelektuāla un emocionāla harmonija. Tātad joga nozīmē sevis kā ķermeņa, gara un intelekta attīstīšana. Viena no centrālajām idejām jogā ir prāta kontrole. Ja spējam kontrolēt un disciplinēt sava prāta darbību, tad arī spēsim sasniegt izvirzītos mērķus. Joga arī uzsver pozitīvās domāšanas spēku.
Joga ir gan fiziska, gan garīga, gan intelektuāla mācība. Joga netiek uzskatīta par reliģiju, taču bieži tiek pārprasta. Nākot no senās Indijas kultūras, neapšaubāmi tajā parādās Hinduisma elementi un austrumu pasaules uztvere. Vēsturiski joga tika mācīta tikai tiem, kas varēja pierādīt pilnīgu nodošanos savam guru (skolotājam), un jogas mācībām, atsakoties no laicīgās dzīves un pieņemot askētisku mūka dzīvesveidu. Savā ziņā mēs varam uzskatīt par privilēģiju to, ka šinī laikmetā mums ir iespējams iepazīties ar mācību, kas daudzus gadu tūkstošus bija pieejama tikai visizredzētākajiem un viscentīgākajiem.
Par jogu tiek arī teikts, ka tā ir mācība, par kuru var rasties nojausma tikai, kad tā tiek izbaudīta praksē. Tāpēc mēs aicinām iepazīties ar Hatha jogas pamatprincipiem mūsu studijā.
Mūsu studijā jogas nodarbības tiek pasniegtas mūsdienu cilvēkam atbilstošā formātā. Mēs apzināmies, ka atrodamies XXI gadsimta rietumu civilizācijā, nevis senajā indiešu pasaulē. Tomēr, esam centušies saglabāt šo klasisko mācību, to nevis sašaurinot, bet papildinot ar zinātnisku pamatojumu tam, ko darām.
Jēdziens "Joga" rodas no sankritiešu vārda "YUJ", kurš nozīmē „savienošanos", „koncentrēties", „piepūle".
Joga, tas ir dziļš piegājiens dzīvībai, caur to faktu apzināšanu, ka ķermenis ir saistīts ar prātu, un prāts ar dvēseli. Jogas idejas izrādīja lielu ietekmi budismam, džainismam, sufismam.
Indiešu jogas vecums ir novērtējams 4000 gados ( no arheologu ziņām). Joga- nav reliģija, tā ir dibināta uz cilvēku pieredzes, kurš tika nodots no skolotāja savam māceklim. Joga- ir praktiskās mācības. Joga sākās ar to, ka atdod mums paškontroles pilnību. Īsi var izteikt Jogas būtību sekojošās tēzēs.
Joga ir veselība, fizisko un garīgo spēku harmoniskais līdzsvars jebkurā dienā un stundā.
Joga ir kvalitāte, jebkura organisma daļu mijiedarbība, un to mijiedarbība ar ārējo vidi, visu elementu dinamiskā vienība.
Joga nav lieli muskuļi, bet slaidums un elastīgums, slaida stāja un gatavība pareizai darbībai.
Joga ir pārliecināšanas savos spēkos.
Joga ir prasme daudz labi strādā, un pilnvērtīgi atpūsties, ka arī disciplīna un ilgmūžība.
Vienkāršajā veidā tā iznāk no trijām sastāvdaļām:
Īpašiem fiziskiem vingrojumiem- Asan.
Elpošanas vingrinājumiem- Pranajama.
Darbs ar apziņu – Meditācija.
Pārstāv dažādi Jogas veidi, piemēram:
Hata-joga, „Vaļas", pretstata Joga,
Džaņana-Joga – gudrības Joga,
Tantra-joga, tā, kuru pasaulē sasaista ar seksu, un kļūdaini sauc par tantri.
Karmas-Joga- pašatdošanas un nesavtīguma Joga.
„Plūsmas" Joga - uzticības Joga.
„Karmas" Joga – pašatdošanas un nesavtīguma Joga.
Trīs faktori, kuri padara jogu īpaši pievilcīgu.
1. Tā ir dabiska un neprasa lielas telpas un speciālo aprīkojumu nodarbībām.
2. Nodarbību rezultāti rodas ļoti ātri un kļūst vairāk saskatāmi pēc praktiskas apgūšanas.
3. Joga ir pieejama visiem un neprasa īpašas iemaņas, talantu, vecumu un veselību. Jogas nodarbības uzlabo mūsu ikdienišķo dzīvi, tas nav līdzeklis lai aizietu no realitātes, bet caurlaide īstenības sirdī, kur mēs sākam redzēt.
(c) www.joga.lv
Kas ir "joga"?
Joga ir sena veselības, filozofijas un garīgās pilnveides sistēma, kas ir atradusi vietu arī mūsdienu pasaulē. Noguris no modernā dzīves tempa, mūsdienu cilvēks meklē veidus, kā harmonizēt savu būtību. Jogas sistēmas pilnība ir tās daudzveidībā.
Jogai ir vairāki virzieni, kā arī daudz dažādu stilu un skolu. Starp klasiskās jogas atzariem ir Hatha joga, Radža joga, Karma Joga, Bhakti joga un Jnana joga. Katrs no šiem jogas veidiem rod savu ceļu uz cilvēka pilnveidi un harmoniju. Hatha joga vairāk pievēršas veselības nostiprināšanai, elpošanas vingrinājumiem, relaksācijai un meditācijai. Savukārt, Radža joga ir intelektuāla mācība.
Lai kādu jogas ceļu indivīds izvēlētos iet, visiem tiem pamatā ir viena ideja - cilvēka individuālās apziņas vienība ar universālo. Jau pats vārds joga nozīmē vienot, savienot. Lai garīgi pilnveidotos, ir arī jāpanāk fiziska, intelektuāla un emocionāla harmonija. Tātad joga nozīmē sevis kā ķermeņa, gara un intelekta attīstīšana. Viena no centrālajām idejām jogā ir prāta kontrole. Ja spējam kontrolēt un disciplinēt sava prāta darbību, tad arī spēsim sasniegt izvirzītos mērķus. Joga arī uzsver pozitīvās domāšanas spēku.
Joga ir gan fiziska, gan garīga, gan intelektuāla mācība. Joga netiek uzskatīta par reliģiju, taču bieži tiek pārprasta. Nākot no senās Indijas kultūras, neapšaubāmi tajā parādās Hinduisma elementi un austrumu pasaules uztvere. Vēsturiski joga tika mācīta tikai tiem, kas varēja pierādīt pilnīgu nodošanos savam guru (skolotājam), un jogas mācībām, atsakoties no laicīgās dzīves un pieņemot askētisku mūka dzīvesveidu. Savā ziņā mēs varam uzskatīt par privilēģiju to, ka šinī laikmetā mums ir iespējams iepazīties ar mācību, kas daudzus gadu tūkstošus bija pieejama tikai visizredzētākajiem un viscentīgākajiem.
Par jogu tiek arī teikts, ka tā ir mācība, par kuru var rasties nojausma tikai, kad tā tiek izbaudīta praksē. Tāpēc mēs aicinām iepazīties ar Hatha jogas pamatprincipiem mūsu studijā.
Mūsu studijā jogas nodarbības tiek pasniegtas mūsdienu cilvēkam atbilstošā formātā. Mēs apzināmies, ka atrodamies XXI gadsimta rietumu civilizācijā, nevis senajā indiešu pasaulē. Tomēr, esam centušies saglabāt šo klasisko mācību, to nevis sašaurinot, bet papildinot ar zinātnisku pamatojumu tam, ko darām.
Jēdziens "Joga" rodas no sankritiešu vārda "YUJ", kurš nozīmē „savienošanos", „koncentrēties", „piepūle".
Joga, tas ir dziļš piegājiens dzīvībai, caur to faktu apzināšanu, ka ķermenis ir saistīts ar prātu, un prāts ar dvēseli. Jogas idejas izrādīja lielu ietekmi budismam, džainismam, sufismam.
Indiešu jogas vecums ir novērtējams 4000 gados ( no arheologu ziņām). Joga- nav reliģija, tā ir dibināta uz cilvēku pieredzes, kurš tika nodots no skolotāja savam māceklim. Joga- ir praktiskās mācības. Joga sākās ar to, ka atdod mums paškontroles pilnību. Īsi var izteikt Jogas būtību sekojošās tēzēs.
Joga ir veselība, fizisko un garīgo spēku harmoniskais līdzsvars jebkurā dienā un stundā.
Joga ir kvalitāte, jebkura organisma daļu mijiedarbība, un to mijiedarbība ar ārējo vidi, visu elementu dinamiskā vienība.
Joga nav lieli muskuļi, bet slaidums un elastīgums, slaida stāja un gatavība pareizai darbībai.
Joga ir pārliecināšanas savos spēkos.
Joga ir prasme daudz labi strādā, un pilnvērtīgi atpūsties, ka arī disciplīna un ilgmūžība.
Vienkāršajā veidā tā iznāk no trijām sastāvdaļām:
Īpašiem fiziskiem vingrojumiem- Asan.
Elpošanas vingrinājumiem- Pranajama.
Darbs ar apziņu – Meditācija.
Pārstāv dažādi Jogas veidi, piemēram:
Hata-joga, „Vaļas", pretstata Joga,
Džaņana-Joga – gudrības Joga,
Tantra-joga, tā, kuru pasaulē sasaista ar seksu, un kļūdaini sauc par tantri.
Karmas-Joga- pašatdošanas un nesavtīguma Joga.
„Plūsmas" Joga - uzticības Joga.
„Karmas" Joga – pašatdošanas un nesavtīguma Joga.
Trīs faktori, kuri padara jogu īpaši pievilcīgu.
1. Tā ir dabiska un neprasa lielas telpas un speciālo aprīkojumu nodarbībām.
2. Nodarbību rezultāti rodas ļoti ātri un kļūst vairāk saskatāmi pēc praktiskas apgūšanas.
3. Joga ir pieejama visiem un neprasa īpašas iemaņas, talantu, vecumu un veselību. Jogas nodarbības uzlabo mūsu ikdienišķo dzīvi, tas nav līdzeklis lai aizietu no realitātes, bet caurlaide īstenības sirdī, kur mēs sākam redzēt.
(c) www.joga.lv
3 raksta | ir doma
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}