Mīlestība ir bīstama. Mīlestība ir kā narkotikas. Sākumā tevi pārņem eiforija, tu ļaujies tai pilnībā, bet nākamajā dienā jau gribi vairāk. Tā vēl nav saindēšanās, bet tev patīk šī sajūta, un tu jūties spējīgs sevi kontrolēt. Tu domā par mīļoto divas minūtes un aizmirsti par viņu uz divām stundām... Pamazām tu pie šī cilvēka pierodi un kļūsti pilnīgi atkarīgs no viņa. Tagad tu domā par viņu trīs stundas un aizmirsti vien uz divām minūtēm. Kad mīļotā nav tuvumā, tu jūties kā narkomāns, kam pietrūkst kārtējās devas. Un, tāpat kā narkomāni zog un pazemojas, lai iegūtu nepieciešamo, arī tu mīlestības vārdā esi gatavs uz visu... /Paulu Koelju "Pjedro Upes Krastā Es Sēdēju Un Raudāju"/
Kāpēc "kā" ? Mīlestības eiforiju rada tas, ka smadzenēs kāds no vairošanās gaidu fizioloģiskajiem mehānismiem atbrīvo serotonīnu. Lai tev būtu skaidrs, kas tā par vielu - sintezētā veidā tā ir iekš ekstazī, teiksim.
Nekad neesmu sapratusi kā var jū par plaģiātiem un vispār zināmām lietām. Piedevām tas "w" burts vispār atsit dajebkādu vēlmi tekstu uztvert kā mākslu.
man arī progresē! :D ir gan skaisti... apmēram kā, ja tu tiešām kaut ko vēlies visa pasaule sadodas rokās lai tev palīdzētu! :D tas man arī patīk, kaut arī ne vienmēr tā ir taisnība!