Apkopoju te dažus linkus par cimdiem XII-XVI gs., cimdu šūšanu (ar visu piegriezni), apaviem, apģērbu XIII gs., izšūšanu XIII-XIV gs., izšūšanu XVI gs. (ja uzklikšķina uz "sample page", tad tiek pie ieskanētiem avotiem), izšūšanu ar pērlēm, tad vēl izšūšanas shēmas kopā ar artefaktiem, un paši XVI gs. artefakti ar muzeja informāciju. Kā arī burvīga XVII gs. apģērba stilu galerija.

( ... tālāk ... )

Tiem, kurus interesē vēsture un medicīna - pāris desmiti makten jauku anatomijas atlasu - irāņu, japāņu, persiešu, eiropiešu. Gan Dīrera rokas radītais, gan Spānijas galma ķirurga Andreasa Vezālija* veidotais.

-------------------
( ... tālāk ... )

Pie Mi3cha pamanīju medaļu "Par Pekinas ieņemšanu":



kas domāta Krievijas ekspedīcijas korpusa karavīriem, kuri laikā no 1898. līdz 1901. gadam piedalījās Eiropas valstu koalīcijas spēku (kuri Ķīnā atradās jau kopš opija karu laika) soda ekspedīcijā - t.s. bokseru dumpja apspiešanā.

( ... tālāk ... )

Turīgo aprindu sieviešu apģērbs XVI gs. - http://www.uvm.edu/~hag/sca/tudor/

Viena no populārākajām leģendām Vidusāzijā ir stāsts par to, kā Buhāras emīrs - zemes tricinātājs un Dieva dusmas, - dižais karavadonis Timur-i lengs (ko rietumnieki dēvē par Tamerlanu), dodoties karagājienā, licis katram karavīram, ierodoties mobilizācijas vietā, līdzi paņemt dūres lieluma akmeni un tos visus samest kaudzē. Atgriežoties no karagājiena, katrs "pēdējā čingizīda" karavīrs no kurgāna paņēma vienu akmeni, bet pārējie akmeņi palika kā piemiņas zīme kritušajiem. Sanataš'a ("skaitītais akmens) kurgāns vēl joprojām tur atrodas, mūsdienu Kirgizstanas teritorijā, Tjupas krastā.



( ... tālāk ... )

Lietuviešu vēsturnieki un arhivāri sākuši publicēt internetā padomju okupācijas perioda Baltijas valstu VDK dokumentus, ar aprakstiem krieviski un angliski.

http://www.kgbdocuments.eu/

2007.gada 6. septembrī, plkst. 19.10
Latvijas Austrumpētniecības asociācija aicina uz Sanktpēterburgas universitātes doktorantes Annas Kosses priekšlasījumu par tēmu „Senturku valodas aizguvumi mongoļu valodā: Centrālās Āzijas budistu teksti un budisma terminoloģijas pētīšanas problēmas”.

Priekšlasījums notiks Rīgas Stradiņa Universitātes Konfūcija centrā (K-205. aud.).
Adrese: Rīgas Stradiņa Universitāte, Dzirciema iela, 16 (tramv. Nr. 1, 4; trol. Nr. 9, 21; aut. Nr. 38A, 38B, 3A, 21, 46).
Ieeja brīva
Jautājumiem: tālrunis; 28352593; e-pasts: konfucijacentrs@inbox.lv

Pirmais rakstītais avots (senākais, kas saglabājies), kurā pieminēta pilsēta "Kijeva", ir kijevas iedzīvotāja Mara Jakoba ben Hanukki ivritā ap 930. gadu rakstītais apkārtraksts citu pilsētu jūdu kopienām ar lūgumu viņam finansiāli palīdzēt.

Kā jūs domājat - kas tas ir?



( ... tālāk ... )