Nu to es minēju tikai tāpēc, ka tos pāris desmitus mongoļu īpašvārdu, kas latviešu literatūrā figurē, latviskojuši neprofesionāļi vairāķ nekā pirms 100 gadiem.

Un nav tādu vispārīgu noteikumu. Katrā valodā veido savus. Cik zinu, ir franču valodas, vācu valodas, angļu valodas un ķīniešu valodas īpašvārdu atveidošanas noteikumu, kas visnotaļ atšķiras (piemēram, no franču valodas praktiski nelatviesko - Anžū dinastija, - kamēr no ķīniešu valodas latvisko visu - piemēram, Juaņu dinastija, nevis Juaņ dinastija). Principā mongoļu valoda šai ziņā vistuvākā tjurku valodām, taču ne tjurku, ne pat turku īpašvārdu atveidošanas noteikumu nav. Lielu daļu atveidot nav problēmu, taču aptuveni 20% ir tādi, kuru atveidošanai vajadzētu kādus filoloģiski pamatotus pamatprincipus, nevis "entuziasta ģenialitāti" un paļaušanos uz savām valodas zināšanām un "loģiku". Latviskot galotnes (pat ja šādā gadījumā mainās vārda semantiskā jēga), vai atstāt maksimāli tuvu oriģinālizrunai? Filologa padomiņš nepieciešams. :(