Tur jau tā nelaime, ka nav izgudrots. Citādi tāds jautājums nerastos - raksti tikai, kā pieņemts.

Ja salīdzina informācijas apjomu mongolistikā XX gs. sākumā un šobrīd, tad varētu tā provizoriski apgalvot, ka uz 1920. gadu (kas sāka tulkot no XIX gs. beigu vācu enciklopēdijām šķirkļus priekš Konversācijas vārdnīcas) bija 1% no pašreizējā faktoloģiskā apjoma latviski (pie tam tā ir niecīga tūkstošdaļiņa no informācijas apjoma mongolistikā vispār).

Redz, man ieteikuma nav. Saprotu tikai vienu: 1) tas nesaskan ar to kā paši mongoļi atveido savus īpašvārdus un titulus, tb nepamatoti pārnesumu attālina no oriģināla (līdz pat iespējamībai, ka vispār starp tiem var zust fonētiska sasaiste); 2) neesmu sastapies ar loģisku argumentāciju, kāpēc mongoļu īpašvārdu atveidošanā jāpieturas pie ķīniešu sistēmas, ja šīs valodas ir kardināli atšķirīgas (dažādas valodu grupas, pavisam citi pamatprincipi). Tāpēc par to prātoju. Bet pagaidām argumentācijas vietā ir tikai aicinājumi atgriezties pie Vecā Stendera (kurš pat nenojauta par tādu mongoļu eksistenci). :(