Starptautiskā sieviešu diena (8. marts - angl. International Women's Day) - starptautiskā sieviešu solidaritātes diena, ko vairāk vai mazāk svin lielā daļā Rietumu puslodes valstu (tajās, kur pie varas ir sociālistiskās partijas, vai arī tām ir liela ietekme).

Šī diena veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no to sociālā vai bioloģiskā statusa, tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes (Mātes diena ir veltīta tikai sievietēm mātēm, Svētā Valentīna diena - mīlētājiem).

Saskaņā ar iesakņojušos mītu, 8. martu kā sieviešu solidaritātes cīņā par sieviešu tiesībām dienu sākuši svinēt pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā. Tad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestēt pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Savukārt kreisās partijas visā pasaulē šos notikumus sākušas pieminēt - sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu.
Vēsturniekiem nav izdevies rast pierādījumus, ka kas tāds Ņujorkā 1857. gada 8. martā būtu noticis. Mīts radās XX gs. 60. gados PSRS, lai piesaistītu Starptautisko sieviešu dienu šajā valstī valdošajai ideoloģijai.

Pirmo reizi Sieviešu dienu sāka svinēt ASV - 1909. gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. To svinēja līdz 1913. gadam.
1910. gada 27. augustā Kopenhāgenā notiekošajā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē (Otrās internacionāles VIII kongresa ietvaros) vācu sociāliste Klāra Cetkina ierosināja sākt svinēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu. Viņu atbalstīja Vācijas sociāldemokrātu partijas Centrālās komitejas locekle Helēna Grinberga, apstiprinot 19. martu kā šādas dienas svinamo datumu. Jau nākamajā 1911. gadā 19. martu kā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu visai plaši svinēja sociāldemokrāti un tiem simpatizējošie Vācijas impērijā, Austroungārijas impērijā, Dānijas karalistē, Šveicē.
1913. gadā starptautisko sieviešu solidaritātes dienu Vācijā svinēja 12. martā, Austroungārijas zemēs, Šveicē, Nīderlandē - 9. martā, Krievijas impērijā un Francijā - 2. martā.
1914. gadā lielākajā daļā Eiropas valstu šo dienu sāka svinēt 8. martā.
1921. gadā Padomju Krievijā II Komunistiskajā sieviešu konferencē nolēma atzīmēt starptautisko sieviešu solidaritātes dienu 8. martā, pieminot 1917. gada 8. martā Pēterburgā notikušo sieviešu streiku, kas aizsāka Februāra revolūciju.
1966. gada 8. maija ar PSRS Augstākās padomes prezidija lēmumu Starptautisko sieviešu dienu izsludināja par valsts svētkiem un brīvdienu.
1975. gadā ANO saistībā ar Starptautisko sieviešu gadu 8. martā sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. 1977. gadā ANO Ģenerālā Assambleja ar rezolūciju № A/RES/32/142 ieteica dalībvalstīm katru gadu (datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām), svinēt "Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju organizācijas starptautiskā miera dienu", ko ANO piesaistīja 8. martam.

Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir: Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā (sasaistot to ar Mātes dienu) un Vjetnamā.