Reliģiskais līderis Džons stāvēja, atbalstījies pret palmu, un domīgi zelēja zobu bakstāmo.
Dienests,protams, bija viegls - dienvidjūru saule, ne pārāk smukas, bet paļāvīgas iezemietes, nolāpītie japoškas īpaši nelien kauties... Bet tik garlaicīgi, un kā lai intendūras seržants uzlabo savu materiālo stāvokli?
Labi kolēģiem civilizācijā - vienmēr var atrast, kam lieku zābaku smēra paku iesmērēt, kam margarīna partiju nopārdot.
Bet te tikai palmas, melnie mērkaķi un nekāda tirgus.
Ja nu vienīgais uztaisītu vienu masveida akciju, paņemtu preci tik daudz, lai pietiktu kādam laikam bezbēdīgas dzīves.
Džona nāsis sakustējās, sajūtot naudas smaržu.
( ... tālāk ... )