|
Jan. 24th, 2006|06:45 pm |
Anekdote ir pilnīgi bezsatura, bet fināla teikums ir vienkārši burvīgs... Sēž divi kaķīši... Auksts, puteņo, abi drebinās... dzird, tālumā kaķenīte ņaud. Vecākaisi teic: "Aiziešu es tur, papisīšos, bet tu paliec te." Pēc brīža lielais atgriežas un ir nu ļoti apmierināts... Abi turpina salt. Atkal ņaud kaķenīte. Vecākais aiziet, bet maziņais nepieredzējušais turpina salt. Drebinās, drebinās, tad noskaišās un saka: "VĒL PUSSTUNDIŅU PAPISĪŠOS, TAD GAN IEŠU MĀJĀS" :) Parasti kad piemin situācijas, kur cilvēki ko pacietīgi gaida, atceros šo teikumu. Reizēm neadekvāti šīs anekdotes ietekmē manā sejā parādās smīns...
Es arī studēju, bet man savienot studijas ne pedagoģijas jomā un darbu ir pagrūti... Administrācija šito gājienu neatbalsta:((( |
|