|
|
Tuesday, October 20th, 2009
|
2:32a
Gribeetu pateikt Tev visu ko juutu, bet Tevis vairs nav man tik tuvu, lai Tu mani dzirdeetu, Es nevaru izmest Tevi no praata, es nevaru, katru sveetdienu es atceros, kaa mees kopaa staigaajaam, kaa mees gaajaam uz kino, kaa es uz tevi dusmojos, kaa mees saliigaam mieru, kaa tu mani pameti lidostaa vienu dazas nedeeljas pirms lielaa 'jaa' un kaa man toreiz saapeeja...saapju vairs nav, arii Tevis nav, bet man ir vajadziiga tikai taa viena reize, lai saprastu kaapeec...es Tevi vairs negribu patureet sev, es tikai gribu saprast kaapeec? shis jautaajums mani moka jau paaraak ilgi, man vajag tikai atbildi...vienalga kaadu ,bet, lai taa buutu atbilde no tavas mutes, no tavaam luupaam, no tevis...nevis 1000 manas izdomaataas. Ljauj man Tevi veelreiz tikai vienu reizi satikt un tikt valjaa no muusu attieciibu spokiem un skeletiem.
current music: Stings (comment on this)
|
3:11p - Pēdējā vēstule uz kuru tu vairs nevari atbildēt
Man tik sasodīti tevis pietrūks. Patiesībā jau pietrūkst. Bet tā būs labāk, pat ja tu tam nepiekrīti. Būs labāk.. vismaz man.
Man ir tik žēl, ka nepateicu visu ko vajadzēja jau sen sen atpakaļ. Varbūt būtu kas mainījies. Bet varbūt arī tev vajadzdēja man pateikt to, kas tev uz sirds. Tad varbūt man nebūtu iemesla rakstīt šo vēstuli.
Mēs abi esam 'bikstāmi' līdz ar to nemaz nevajag brīnīties par to kā viss ir izvērties. Tik sasodīti žēl.
Bet es ceru, ka mēs nepazudīsim pilnībā viens no otra dzīves.
Jābūt labāk.
(comment on this)
|
8:50p
Šķiet, ka beidzot ir pienācis laiks vienam no otra atvadīties. Bet tu nebaidies, tev dzīvē viss izdosies. Varbūt ne vienmēr būs skaisti un labi, bet būs tieši tā, kā tu to vēlies un tā, kā tu to iegrozīsi. Tie bija skaisti mirkļi mums abiem, bet tomēr ir laiks atstāt pagātni un ar soli tuvoties nākotnei. Tu man ļoti daudz ko iemācīji, tu biji mana kaisle, mani smiekli un manas asaras. Tu biji tas, kurš parādīja skaistumu ārpusē un skaistumu iekšienē. Tu biji tas, kurš dejoja un tas, kurš deju noslēdza. Tu nebiji viens no viņiem, tu biji tu. Es nekad neaizmirsīšu to, kas mūs vienoja, bet vienmēr atcerēšos to, kas mūs šķīra. Es priecāšos par katru tavu prieku, bet nebūšu līdzās, lai to piedzīvotu kopā ar tevi. Es nekur neaizeju, tikai nebūšu pie tevis. Lai arī cik sāpīgi man nebūtu, lai arī kā es sev nepārmetīšu, es tomēr nespēju un negribu tevi redzēt citur. Es negribu zināt, cik tev ir labi ar kādu citu, es negribu zināt, ko jūs darāt un kā jums veicās. Man taču sāp, un es esmu pelnījusi būt laimīga. Es biju laimīga kopā ar tevi, bet tas ir beidzies jau 2 gadus atpakaļ. Tas bija vienreizējs piedzīvojums un vienreizējas jūtas, kas mūs vienoja. Es gribētu būt tavs draugs, bet šobrīd to nespēju. Varbūt kādreiz nākotnē mēs varēsim paskatīties viens uz otru un pasmieties par šo visu, bet šobrīd es vienpersoniski pieņemu lēmumu bēgt no tevis. Bēgt prom un neskatīties atpakaļ. Paldies tev par visu to skaisto, kas bija. Paldies tev, ka vienmēr biji mans plecs, uz kura paraudāt. Paldies, ka negaidot parādījies, lai pajautātu, kā man iet. Paldies tev par visu. Es tevi mīlēju.
P.S. Man tevi pietrūks
(6 comments |comment on this)
|
10:57p - mans grēks un acuraugs.
Tu aizgāji un izslēdzās visas lampas, nodzisa visas sveces un uzgāzās ūdens spainis virsū visiem ugunskuriem manā dzīvē, atstājot mani tumsā un salā.
Un,izrādās,ka es tomēr nespēšu tikt galā,man apnicis staigāt vienai,ēst vienai,domāt vienai.bez Tevis es esmu viena starp bariem cilvēku.
Taču samierināties ar to, kā ir, liekas nepiedienīgi divdesmit gados, kad pasaule līdz kājai vaļā, jo jaunības kulta ārprāts visur durvis atgāzis, divdesmit gados, kad krūtis vēl nav jābāž aiz jostas un var atļauties visu pēc kārtas, jo jaunībā taču viss ir atļauts.
Un man nemaz negribas piedzerties un aizmirst,es gribu atcerēties Tevi pēc iespējas ilgāk,katru dienu,katru brīdi līdz pēdējai detaļai.
Un,ja es ellīgi stipri ticēšu,tad varbūt Tu nokritīsi no benķa,sadaudzīsi galvu un taisnā ceļā celsies un dosies uz manu ielu,lai pateiktu,ka es tomēr esmu pareizā meitene.
Bet pagaidām es turpināšu aiz slēgtām durvīm neslēpt savas kucēna acis,bet publikā ieslēgšu savu ledus skatienu un turēšu muti.
Kas zin,laiks,draudziņ,varbūt laiks manu līdz ūkai ieplēsto sirdi aiztambrorēs ciet.
(comment on this)
|
|
|
|