|
|
Friday, September 18th, 2009
|
12:52p
nav jēga noliegt vai liekuļot
atzīšos, ir dienas, kad man ļoti Tevis pietrūkst.
īpaši pēdējā laikā.
tik daudz kas sakrājies..ir arī visas tās lietas, ko neviens cits nesapratīs, par kurām nesmiesies.
bet varbūt vainīgs rudens...mūžīgais rudens.
esmu gandrīz pārliecināta, ka Tev tā nav.
un tomēr...nevaru noliegt, ka mani ik brīdi pa brīdim pārņem šādas sajūtas.
reizēm sķiet, ka vajadzētu kaut ko teikt, bet tas vienmēr tā arī paliek - tikai domas.
šķiet ir pārāk daudz apstākļu un vienkārši lepnuma, kas liedz to darīt.
neveikli. muļķīgi.
ir rudens, lapas kļūst dzeltenas, ārā ir skaists, saulains, bet vēss un šķiet - vēl tikai jāiet pabarot pīles.
(comment on this)
|
1:23p - es cenšos par tevi nedomāt, bet es necenšos aizmirst.
Vienkārši uzsmaidi man un es būšu laimīga.
Vienkārši paskaties un es būšu laimīga.
Vienkārši pasūti visus citus ellē, lai tikai uzmestu skatienu un pateiktu kaut vienu vārdu man un es būšu laimīga.
"Tikai tas, kas pats var atsacīties no mīļotā cilvēka, lai tas būtu laimīgs - tikai tas viņu patiesi mīl." /Ē.M.Remarka/
Pateikt tev "atā, atā" tas nekad nebūs viegli, jo atkal redzēšanās būs vēl sāpīgāka.
(comment on this)
|
9:14p
es varētu izstāstīt visu Tavu seju līdz pēdējai detaļai, bet Tu, visticamāk, pat nezini manu vārdu.
sasodīts, kāpēc ar mani vienmēr notiek tieši šādi
(comment on this)
|
|
|
|