Bet piekritīsi taču, ka fragmenta pasauli mēs sajūtam kā caur vēsu stiklu - t.i., redzam, bet nesajūtam, un arī skaņa ir slāpēta. Bet varbūt tā ir visas absurda literatūras iezīme? (Vismaz šis te izklausās pēc absurda)
/protams, vari neatbildēt tajā brīdī, kad tev liekas, ka pārāk daudz atklāj par tekstu.