Neapšaubāmi, viena no lielākajām mistērijām dzīvības sakarā ir tās aizsākšanās apstākļi. Zinātnē vispārpieņemtā abioģenēzes teorija postulē, ka dzīvība ir radusies no arvien komplicētākām reakcijām organisko vielu molekulu starpā, līdz kādā brīdī šādi bija attīstījušās abas dzīvības informācijas nesējmehānisma pamatsastāvdaļas - RNS un DNS, kā arī vairāki vienkāršāki palīgenzīmi. Kaut arī šai teorijai būtisku trūkumu nav, tās pretinieki kā kontrargumentu mēdz izmantot salīdzinoši mazo varbūtību, ka "vienā peļķē" vienlaikus attīstījās visas iepriekšminētās sastāvdaļas. Šo kontrargumentu ir iespējams viegli apgāzt ar norādi uz apstākli, ka neizdevušos "mēģinājumu" uz protodzīvības skatuves varēja būt tūkstošiem, līdz vienā no tiem aizsākās turpināties spējīgas formas, taču kopš vakardienas zinātnei ir pieejams praktisks, atkārtojams un daudz spēcīgāks arguments par šo loģikas izpausmi; cilvēkam ir izdevies radīt visā pilnībā funkcionējošas protodzīvības formas [i]bez[/i] DNS palīdzības, izmantojot tikai enzīmiem bagātu vidi un RNS molekulas.

Skripsa Izpētes institūta Kalifornijā zinātniekiem (kuri jau agrāk, 2004. gadā, bija guvuši vērā ņemamus rezultātus autokatalītisku reakciju izpētē un reproducēšanā, kuras, ļoti iespējams, spēlēja fundamentālu lomu protodzīvības veidošanās procesos) ir izdevies panākt, ka t.s. "imortalizētās" jeb tīrās RNS molekulas, ievietotas aminoskābēm un enzīmiem bagātā vidē (kas varētu būt visai tuva "pirmatnējam buljonam", kurā attīstījās protodzīvības molekulas), sāk pašreplicēties (kopēt sevi) un, pēc laika, uzrādīt ķīmiskajai evolūcijai līdzīgus "uzvedības" paternus, pievienojot savai struktūrai komponentus no apkārtējās vides un pat absorbējot citas RNS molekulas, izmantojot tās par sava veida "superkatalizatoru", kas implantē "apēdāju" struktūrā neatkarīgi attīstījušos ķīmisko struktūru, daudzkārt paātrinot evolūcijas procesus.

"What we've found could be stated as relevant to how life begins, at that key moment when Darwinian evolution starts in chemical substance," ("Mēs varam apgalvot, ka esam pietuvojušies apstākļiem, kuros ķīmiskās reakcijas iegūst darviniskās evolūcijas aprises, aizsākot dzīvības veidošanos") savā ziņojumā vēstī Džeralds Džoiss un Treisija Linkolna, pētījumu komandas vadošie zinātniskie līdzstrādnieki.