sapņojam

darkans

Kārtējo reizi sapņoju, ka sācies karš. Šoreiz sēdēju zālītē pie Salu tilta centra pusē uz kalniņa ar ģimeni, kad sākās uzlidojums. Debesīs parādījās milzīgs daudzums lidmašīnu, gan bumbvedēju, gan iznīcinātāju. Dažas no tām sāka vertikāli nosēsties. Es centos visus sadzīt blakus esošajā dārzeņu laukā, lai netrāpītu zem lidmašīnām. Tad notika kkāds sapņa pārrāvums un esmu iesēdināts kuģītī, un virzienā augšup pa Daugavu mani ved uz Japānu. Tā izrādās ļoti tuvu (tepat aiz Zaķusalas) un mēs piestājam pie kkāda veca japāņa mājas. Esmu komandā ar 2 čubāriem un mums liek uzvilkt kkādus japāņu bruņu tērpus, lai spēlētu lomu spēli. Tas viss, lai vecinātu tautu sadraudzību un iepazītos ar citvalstu kultūru. Man jātēlo kkāds čubārs, kas iet samurajam prasīt viņa meitas roku. Bet tas viss uz kādu laiku atliekas un mūs iedzen kajītē. Kuģīts brauc prom no japāņa mājas un mēs pa logu redzam kā pie mājas piebrauc nākamais kuģīts un tas ir pilns ar lietuviešiem. Mani komandas biedri sāk fanātiski savicināties ar lietuviešiem un kliekt "braļukas!" un lietuvieši atbild. Es nodomāju, "redz kā karš satuvina kaimiņvalstis". Tad atkal notiek sapņa pārrāvums un es atrodos Troika tipa karuselī, tikai tas tiek izmantots kā lidaparāts. Lidojam virs lielceļiem. Es joprojām atrodos "tautu sadraudzības veicināšanas" pasākumā un tieku vests kkādā ekskursijā. Beigās mēs piezemējamies vietā, kas izskatās pēc padomju mikrorajona. Es sāku lēnām pamosties un vēl sapnī nodomāju "bāc, žēl, ka es tagad pamodīšos un neredzēšu turpinājumu šim interesantajam sapnim, žēl, ka es nevaru noseivoties un paturpināt nākamajā naktī".