sapņojam

cannibalsmith:

Nosnaudos bišķīt. Sapņoju, ka staigājam apkārt ar Darkanu, un es visu laiku redzu mazliet kaut ko citu nekā "patiesībā". Piemēram, es ietriecos lietās, kuras neredzēju. Tas radīja problēmnas pāriet pāri ielai, jo es neredzēju visas mašīnas. Un, kad mašīna ietriecās manī, tad viņa tā "brrrrr" un difundē cauri man (it kā es būtu T1000), un aizbrauc tālāk. Katrā ziņā nepatīkama sajūta.

Aizgājām uz kaut kādu tusu, kur bija kaut kāda dārglietu izstāde. Ķipa bāra lete ar stikla virsmu, un aiz tās bārmenis, kas izniedz dārglietas nevis dzērienus. Bet ķipa tuss. Cilvēki grūstās. Atmosfēra. Es nopirku sev stilīgu gredzenu un skatījos, mož nopirkt tādus kantainus auskarus. Viss ir nenormāli bling - sudrabs un dimanti.

Darkanam kaut kāds čubārs (lisijs ar brillītiēm un melnu ādas jaku) piedāvāja sešsimto mersi(?), un "whoa" pēkšņi izrādās, ka uz deju grīdas tāds stāv. Darkans atsakās, un mēs ejam prom. Mans suns (pēkšņi izrādās, ka man tāds ir - kaut kas starp dobermani un dalmācieti) iedod man pavadu un seko mums laukā.

Atkal esam uz ielas un mašīnas brauc. Es pieķeros Darkanam pie piedurknes, lai šis pārved mani pāri, jo es tak neredzu tās mašīnas! Darkans kratās nost, un saka, lai es atveru acis. Izdaru tā un ieraugu savas istabas sienu, kuru sākumā noturu par grīdu. Es gan joprojām esmu sapnī un neatjēdzu, ka tā ir mana istaba. Manas domas: "Kur es esmu? Un kur ir Darkans?" Mirkšķinu acis, un konstatēju, ka tās slikti klausa. Plakstiņu nosegtajā redzes laukā joprojām ir redzams sapnis (ķipa split screen). Atkal aizveru acis un lidoju cauri dimensijām Darkana meklējumos. Tad pakratu galvu (nezinu kāpēc), un sākās pamošanās. Atkal esmu savā istabā, un paiet pāris sekunes, kamēr saprotu to.