sapņojam

Vienmēr jau paliek iespēja nelasīt. No otras puses, kāda tad šitam visam jēga, ja tu nerakstītu :)

(Reply to this) (Thread)

vajag rakstīt! es, piemēram, ja nav noskaņojuma, jaun-iecibotu sapni vienkārši līdz pusei aizlasu un tad otru pusi atlieku uz citu dienu. bet jebkurā gadījumā forši, ka citi sapņo.
mana atmiņa jau kādu laiku ir palaidusies slinkumā, pēdējās dienas tikai no rītiem norūcu sevī, ka varēju jau nu atcerēties, jo sajūta, ka ir nosapņots kaut kas interesants un svarīgs ļoti izteikta, tomēr visā tajā amnēzijā var saskaitīt cik sapņi sapņoti un katram no tiem, kuru atmiņa nevar atsaukt, ir sajūtama kautkāda forma(piemēram, aplis) vai smarža, vai noskaņa.
šodien pirmo dienu jau mazliet atcerējos - biju sulīgā, biezā mežā, no krūmiem izskrēja vilks un grasījās mani saplosīt. kad es tā stāvēju un šausmās domāju par notiekošo, vilks cik atceros nomierinājās un te atmiņa atkal īrijā lasa zemenes.

(Reply to this) (Parent)