sapņojam

mirušie nāk 3 dienu laikā pēc nāves, vēlāk nē. parasti ir priecīgi, neatkarīgi no nāves cēloņa, par savu nāvi negrib runāt, beigās mēdz doties prom :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

forši. tās reizes, kad es sapņos piedzīvoju nāvi arī bija kolosālas - laimes, brīvības, visaptverošas gaismas sajūta, varbūt tas ir līdzīgi.
ā, ko es vēl atcerējos - kontrolēt sapņus ir noderīgi tajā ziņā, ja gribi kaut ko pārvarēt, piem. bailes no augstuma, cilvēkiem, insektiem, vai ko citu. jo sapņos var pasniegt to scenāriju, kurš tevi biedē un, zinot, ka tu sapņo, uzdrīkstēties darīt to, ko fiziskajā plānā tu vienkārši nevarētu. un vairākas reizes pa sapņiem to nevēlamo situāciju piesaucot un izdzīvojot, pazūd arī pašas bailes. nu tas tā, ja ir no kā baidīties :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uh - nomirt sapnī ! es parasti tieku līdz mīršanai, bet tad uzreiz mostos augšā.

dēm - tā baiļu apkarošana gan būtu forša :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mmh :)
šonakt sapņoju, ka man iedod tableti pret kakla sāpēm un pamostoties man par brīnumu nesāpēja kakls un nebija grūti elpot(kādas pēdējās dienas visu laiku modos ar sāpi kaklā). tā ļoti iespējams tikai tāda sagadīšanās, bet es atcerējos, ka sapnī jau var arī sevi padziedināt. tas ar forši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hm.

man te ir pāris pazīstamu, kas baigi tur aizraukas ar kkādu sazinkādu jōgu (vai Ošo, vai sazin ko). un tad viņi brauc laiku pa laikam uz kādu vientuļu latvijas vietu, kur notiek semināri, kuros viņi izkliedz visas negācijas, kas viņiem sakrājušās.

es nekad to neesmu sapratusi, jo man liekas, ka vajag taču drīzāk censties dzīvot tā, lai negācijas nerastos vispār. tad arī nevajadzēs kliegt. kā saka - jācīnās ar cēloņiem, nevis sekām.

un tā sapņu kontrole laikam sanāk kaut kas līdzīgs. drīzāk vajadzētu censties reālajā dzīvē dzīvot tā, lai tev nenāktos vēl sapņu laikā ar sevi noņemties. jā, kaut kā.

bet man kā reizi pieklīda nejauši Astral travel e-grāmata kaukāda. moš palasīšos :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu pareizi jau ir, vajadzētu vairāk cēloņiem pievērsties. bet, ja attopas par vēlu(kā parasti gadās), tad sanāk putra un tad jācīnās gan ar cēloņiem, gan ar sekām. un tad jau saks un tad jau virumu vāra katrs pa savai modei.
un man, piemēram, reizēm tā liekas, ka jau pie šūpuļa mīļā Māra safārējusies bijusi, un tieši tāpēc vienīgi kā jauka bērnu pasaka izklausās, ja tiek runāts, ka var dzīvot arī tā - ka sanāk. nu es te jau kautkur prom no tēmas un sāku murgot, jānokaunas, bet nu ko es gribēju pateikt ir, ka
es vairs neatceros, ko gribēju pateikt, bet nu lucid dreaming varbūt varētu būt kā vēlviena ārstēšanas metode? man liekas arī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jah jah - piedzimtais grēks! :D redz - mani nokristīja, kad biju vēl neapzināta vecumā, ij tamdēļ laikam par dzimšanas aktu nekad vainīga neesu jutusies :D

nu nez, es kaukā cenšos vnk dzīvot saskaņā ar sīrcapzīnu. sanāk kā nu kuro reizi, bet cenšos. un tad kad man viss bija galīgā dēlī sagājis, tad aizlikos pie zāļu tantuka, kas ņēma un visu nebūšanu noņēma nost - kopš tā laika ar viss ir puslīdz forši (tuk tuk tuk). kaukādas lietas jau ir, pie kā jāpiestrādā, bet tāda iekšēja ticība ira, ka moš tikšu pati galā ar ikdienas apziņu :)

bet nu ok - kad būs biši vairāk laika iedziļināšos tai ēbukā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, ņam ņam zāļu bābas var gan visu ko uzjautrinošu sabarot, bet tad atkal manuprāt sanāk tikai tāda īstenības krāpšana un līdz ar to sirdsapziņas bojāšana. bet dažreiz jau nu gan - hū kērz par īstenību un patiesību, es tikai gribu, lai man būtu vieglāk :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē nu nebija zāļu tanta, kas dod zāles, bet tanta, kas visu ko sliktu nojem. nezināju kā lai saprotamāk nodēvē.

un lai arī es esmu teju vai sajentiste un sajence šitām lietām netic, tanta līdzēja dikti dikti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tad gan pavisam faini. katram savu brīnumtanti!

(Reply to this) (Parent)