(bez virsraksta) @ 08:58
| | Add to Memories | Tell A Friend
sapņojam |
|
|
21. Marts 2005Commentsmmhm, tad bija kautkas pēc kā tiekties, par ko sapņot u.t.t. Pasaule un cilvēku uztvere palikusi ir vienkāršāka - viss ir dabūjams, nekas nav neiespējams. Sūkā, nav vairs patiesu sapņu, kurus nevarētu sasniegt.
un galvenais, ka attieciibas cilveeku starpaa veel bij saliidzinoshi cilveeciigaakas.
man jau ar nekas netruukst pashlaik. ir dziivoklis, kuraa dziivot, ar eedamo arii mani apgaadaa, viss ir(hehe, kaa nu to njem), a man luuk tas nepatiik un taapeec domaas jau mekleeju kautkaadas iespeejas, kaa no taa visa izvairiities. var jau uzskatiit ka taa ir nepateiciiba no manas puses, ka es nenoveerteeju to, ko man dod, a vot, njem un manaam smadzeneem ieskaidro, ka laime ir materiaalajaas veertiibaas.. un man arvien gribas visu sarezgiit. mmhm. Man tas pats. Es savu dzīvi gribu sarežģīt manuprāt man visšausmīgākajā pakāpē - iet 'dzīvot kādā meža mājā, kura nav elektrības, veikali ir 5-20 km attālumā, it bieži ir ļoti tumšs. Nu, bet to tā - uz vecumdienām... Tagad tikai jāizmanto maksimāli savs laiks (saldie 20 un vairāk), cilvēkus, un visu pārējo, ko var izmantot... he he :]
nu tieshi taa, man ar galvaa ir doma peec kaadiem gadiem kaukur kaadaa nomaljaa vietaa kauko liidziigu komuuninjai izveidot. bet tur veel daudz kas nepiecieshams, lai taa doma taadaa reaalaa liimenii buutu.
nu... laikam tam ir vajadzīga stipra apņemšanās, finanse [fundamentu ta jādabon - māja + zeme/mežs] un iespēja. Hmm... Gluži precētai sievai ar 2 bērniem pie rokas, nesanāks dzīvot meža vidū... Heh.
|
Powered by Sviesta Ciba |