frikadele:
Manā dzīvē Uldis ienāca pavisam negaidīti. Līdz tam par Uldi biju dzirdējusi tikai vētrainus nostāstus no citiem mūzikas kritiķiem, kuru dzīvēs Uldis bija ienācis jau krietni agrāk. Arī man sākumā bija pārsteigums, ka ir arī tādi cilvēki. Es tomēr Uldi nesāku zīmēt. Es sāku viņu gaidīt. Līdz sagaidīju Tautas partijas birojā. Mēs elpojām hēliju. Mēs gribējām zināt, kas notiek, ja rūķīši ieelpo hēliju. Mēs meklējām jaunu balonu, jo līdzšinējais (tāpat kā prezervatīvs) bija saplēsts gabalos. Gājām čatā. Protams, ar niku "uldis_rudaks". Pagatavojām maizītes. Tās gatavoju es, jo biju vismazāk populāra no klātesošajiem. Maizītes gatavojām no produktiem, kas bija palikuši pāri no vēlēšanu nakts. Vēl pāris dziesmiņas un fotogrāfijas, līdz kļūstam par labākajiem draugiem. Tagad es Uldi arī zīmēju. Paldies dievam. Ka satiku Uldi un atsāku zīmēt. Es negribētu, lai kāds ielaiž Uldi Rudaku mežā. Un viņš izaug ar acīm spīdošām kā odze. Jo man patīk šis.