Hasta la victoria siempre - January 24th, 2006 [entries|archive|friends|userinfo]
Māte revolūcija, ka tavu māti

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

January 24th, 2006

[Jan. 24th, 2006|01:48 am]
revolution
[samurajs]
Revolūcija (Revolution)

Tā ir radikāla politiskās situācijas izmainīšana, kas balstās uz valdošo cilvēku, valdības mitoloģijas un funkciju atbalstošās struktūras maiņu ar metodēm, kas nav nostiprinātas spēkā esošajā konstitūcijā. Ar tādām metodēm gandrīz vienmēr tiek domāta vardarbība un draudus to pielietot politiskās elites un pilsoņu virzienā. Revolūcija nozīmē salīdzinoši straujas un būtiskas izmaiņas labumu sadalē sociālajā struktūrā. Tajā laikā, kad revolucionārās kustības mērķi var būt dažādi, līdzekļu izvēlē ir mazāka daudzveidība: no terorisma ar zemnieku partizāņu kara un vispārējo streiku palīdzību pie valsts apvērsuma. Visas šīs darbības var notikt atsevišķi, bet, visticamāk, ka revolūcijas gaitā tiks pielietoti paši dažādākie paņēmieni vienlaikus. Revolūciju šajā sakarā var uzskatīt drīzāk par procesu, nekā notikumu. Revolūcija bieži izsauc kontrrevolūciju, kas meklē sabiedrotos ārvalstīs, līdz ar to ieraujot valsti pilsoņu kara un militārās intervences apstākļos. Šajā ziņā pakāpeniskas izmaiņas reformu sarīkošanas ceļā ir mazāk riskantas.

Revolūcija

Izcelsme - latīņu revolutio, franču révolution - "pagrieziens, apvērsums".
- 1. Būtisks pavērsiens dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā; krasas pārmaiņas; apvērsums.
- 2. polit. Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā).
link1 comment|post comment

[Jan. 24th, 2006|10:24 am]
revolution
[samurajs]

Боливийский народ преподнес США не самый приятный рождественский подарок. На состоявшихся 18 декабря президентских выборах победу одержал Эво Моралес - президент Конфедерации производителей листа коки и глава политической партии "Движение к социализму". 22 января Моралес официально вступил в должность президента Боливии.

"Это встреча между двумя поколениями борцов за достоинство и независимость", - заявил на церемонии подписания 46-летний Моралес в присутствии 79-летнего Кастро. Фото: © АФП 2005, Rodrigo Buendia.

Sīkāka informācija un vēsture )

linkpost comment

Dienvidantiamerikāniskie prezidenti. [Jan. 24th, 2006|10:35 am]
revolution
[samurajs]
D-Amerika strauji pārvēršas par antiamerikānisma un kreiso ideju balstu. Reģiona vadošajās valstīs pie varas jau atrodas cilvēki, kas uzņems savu jauno bolīviešu kolēģi ne tikai kā brāli, bet arī kā biedru un draugu.

Ugo Čavess ir Venecuēlas Bolivara Republikas prezidents no 1999. g. Bijušais desantnieks un pučists, pats skaļākais ASV un starptautiskā imperiālisma pretinieks. Starp viņa iniciatīvām ir pēcnāves tiesas sarīkošana pār Kristoforu Kolumbu, Kolumba Dienas (vieni no svarīgākajiem svētkiem visās Amerikas valstīs un Spānijā) atcelšana valstī un diennakts ziņu kanāla Telesur, kas cīnās ar amerikāņu imperiālistiskajām ziņām, izveidošana. Ugo Čavess ir sastrīdējies pat ar daudziem saviem kolēģiem no Latīņamerikas. Pats svaigākais piemērs - faktiskā attiecību saraušana ar Meksiku, kuras prezidentu Čavess nosauca par pielīdēju amerikāņiem.

Rikardo Lagoss ir Čīles Republikas prezidents no 2000. g. Par viņa politiskajie uzskatiem runā kaut vai tas fakts, ka prezidents Salvadors Aljende, kurš gāja bojā puča laikā, viņu iecēla vienā no svarīgākajiem amatiem valstī - par vēstnieku PSRS. Tiesa, 1973. g. septembra apvērsums, kad varu sagrāba ģenerālis Augusto Pinočets, notika agrāk, pirms Lagoss paspēja to ieņemt. Faktiskais visu Čīles kreiso spēku līderis no 1980. gadu vidus.

Tabare Vaskess ir Urugvajas Austrumu Republikas prezidents no 2005. g. Pirmais kreisais prezidents visas valsts pastāvēšanas vēsturē. Pēc izglītības ārsts. Viņa pirmais solis, stājoties prezidenta amatā, bija diplomātisko attiecību atjaunošana ar Kubu un piedalīšanās antiamerikāniskā kanāla Telesur izveidošanā.

Nestors Kiršners ir Argentīnas republikas prezidents no 2003. g. No visiem kreisajiem amerikāņu prezidentiem viņš skaitās vismērenākais. Tas ir dabiski, jo ilgu laiku viņš bija vienas no Argentīnas lielās provinces gubernatoriem. Tiesa gan, uzticība tirgus vērtībām nekādi neietekmē viņa acīmredzamo nepatiku pret pašreizējo ASV varu un, tieši otrādi, siltās jūtas, kuras viņam ir pret Fidelu Kastro un Ugo Čavesu.

Luiss Inasiu Lula da Silva ir Brazīlijas Federatīvās Republikas vadītājs no 2000. g. Pati kolorītākā personība no visiem amerikāņu kreisajiem prezidentiem. Sāka kā apavu tīrītājs vienā no lielākajām pasaules valstīm, bet tagad ir prezidents. Iekšpolitikā viņš ir populists, kas pieredzi pārņem no Ugo Čavesa, ārpolitikā - liels Venecuēlas prezidenta un, protams, Fidela Kastro piekritējs.
link7 comments|post comment

Galvenā revolūcijas problemātika [Jan. 24th, 2006|10:55 am]
revolution
[makmerfijs]
Poll #9032
Open to: All, results viewable to: All

Kā visātrāk sakrāt naudu revolūcijai?

View Answers

Braucot sabiedriskajā transportā par zaķi
5 (26.3%)

Aplaupot kapus
4 (21.1%)

Stāvot uz ielu stūriem Vecrīgā
7 (36.8%)

Stāvot uz Čaka ielas stūriem
3 (15.8%)

link2 comments|post comment

Revolucionārs atradies. [Jan. 24th, 2006|10:38 pm]
revolution
[samurajs]

Vairākums un pūlis mani nekad nav interesējis. Viņi vienmēr ir konservatīvi. Visas pārmaiņas rada aktīvs mazākums, kā tas notika Ukrainā.

Šie vārdi pieder pazīstamajam Krievijas miljardierim Borisam Berezovskim, kurš pašlaik nīkst trimdā Londonā. Lielbritānijā bijušais oligarhs, kā zināms, ir ieguvis politisko patvērumu. Pēdējo 18 mēnešu laikā Berezovskis, kā viņš pats apgalvo, gatavojoties vardarbīgai varas pārņemšanai Krievijā, kura tikšot finansēta no viņa īpašumiem. Šīs skandalozās personības neapmierinātības cēlonis, protams, slēpjas tajā apstāklī, ka viņu savulaik pēc Putina nākšanas pie varas apsūdzēja plaša mēroga krāpšanās, ko viņš pats uzskata par politiski motivētām. Neskaitot personīgo nepatiku pret Putinu, viņš to apsūdz arī Krievijas federatīvās sistēmas iznīcināšanā, kā arī piebilst, ka Krievija Putina laikā faktiski ir zaudējusi Ziemeļkaukāzu, kur spēkā pieņēmies separātisms, kā arī zaudējusi savu ietekmi Ukrainā, Gruzijā, Kirgīzijā un Moldovā, un pašlaik atstāj savas pozīcijas Armēnijā.
Visu šo iemeslu dēļ Berezovskis uzskata, ka valsts apvērsums būtu pilnībā attaisnojams, taču, būdams īsts manipulators, nepaļaujas tikai uz vienu eliti - armiju, medijiem, biznesu vai slepenajiem dienestiem - drīzāk uz katru un visām, neizslēdzot arī aliansi ar bijušajiem ienaidniekiem. Nu, bet par politisko mērķi tāpat skaidrs - Krievija kā moderna demokrātiska valsts. Ko tu neteiksi.

Īsāk sakot, liels avantūrists un fantazētājs, kurš krietni pārspīlē savas iespējas. Tāpēc labāk vienkārši pasmiesimies par viņu, kā līdzekli izmantojot manis piedāvāto saldo ēdienu - anekdotes. Par Berezovski, protams, par ko gan vēl citu. :)

Березовский - это Троцкий сегодня )

link9 comments|post comment

[Jan. 24th, 2006|10:56 pm]
revolution
[samurajs]
http://www.rus-sky.org/history/library/xlebnikov/ - Pāvela Hļebņikova grāmatiņa "Крёстный отец Кремля Борис Березовский, или История разграбления России" internetā.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | January 24th, 2006 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]