Karls Juhans Valgrēns "Spēlmaņa Rubašova liktenīgais līgums"
"Viņi sēdēja pagrabā, altāra priekšā, uz kura atradās divas melnas sveces un kvēpināmais trauks, kas izplatīja segliņa un kampara smaržu. Tikai pēc saules rieta viņi nedaudz pamielojās ar dievmaizītēm un asinsdesu, kurai pievienotas garšvielas, taču bez sāls. Rituāls paredzēja, lai ik pārdienas viņi vakaros piedzertos ar sarkanvīnu, kas nostādināts uz piecām melno magoņu ziedkopām un piecām uncēm pulverī saberztu kaņepju sēkliņu. Pēc tam vīnam jābūt izkāstam caur īpašu dvieli, ko audusi prostitūta. Tā aizritēja dienas - tumsā un dzērumā..."
""Tā ir tīrā bērnu spēle" viņš ieteicās, "salīdziājumā ar to, kas nepieciešams citu rituālu veikšanai, piemēram: tāda kaķa galva, kurš piecas dienas barojies ar cilvēka gaļu; sveces, izlietas no nedzimušu bērnu taukiem, vai atslēgaskauls no sava tēva slepkavas, turklāt vēl divreizēja bigāmista. Taču šādu relikviju spēku kompensē maģiskais zobens un riekstkoka dakša...""