29. · februāris

nemaz negrasos to darīt:)
a par tām tantēm nav vērts uztraukties, tādas gadās katrā baznīcā. manuprāt, ir tikai apsveicami, ja cilvēks jūt kaut vai interesi apmeklēt baznīcu, tas tomēr jau ir kaut kas. tā ir sevis atvēršana tai mazajai sēkliņai, kas kādudien var iekrist cilvēkam sirdī un izaugt par skaistu, labus augļus nesošu koku:) taču cilvēki mēdz ar nosodījumu vai pārlieku entuziasmu(kā, piem., visādās "labajās vēstīs") iznīcināt to jau dīglī, aizmirstot, ka tam būtu jāpalīdz augt..par svēto vienā dienā taču nekļūt
par to kārtību nevar viennozīmīgi spriest. ir stāsts par kādu mūku, kurš bijis viegli aizkaitināms un gadījies arī, ka sakliedzis uz līdzcilvēkiem, bijis neiecietīgs. pēc nāves viņš tomēr nonācis debesīs, un, kad cilvēki brīnījušies, kā gan tas iespējams ar tādu raksturu, atbilde bijusi pavisam vienkārša - bet ja jūs zinātu, kā viņš vienmēr centās savaldīties! un centību reizēm nemaz neredz, bet tieši tajā mērāms mūsu labums:)