29. · februāris

tāds nebija mans mērķis, taču priecājos, ja izdevās raisīt pārdomas:)
robežas nosacītība(un ar laiku izzušana), manuprāt, rodas brīdī, kad cilvēks pieļauj savas rīcības attaisnošanu ar apstākļiem. netiklība jebkurā gadījumā ir netiklība, taču, attaisnojot sevi ar apstākļiem, cilvēks to padara sev pieņemamu. diemžēl šādas lietas parasti progresē - ar laiku "normāli" latiņa arvien attālinās(līdzīgs princips kā, piemēram, ar narkotikām - ar laiku organisms pierod un ir spējīgs uzņemt arvien lielākas devas, šķietami bez diskomforta) Bet tā ir visas sabiedrības problēma - par normālām pamazām tiek uzskatītas arvien galējākas lietas. Diemžēl.
Par pārbaudījumiem labāk gan klusēšu, jo šeit nu sākas ļoti smalks temats..principā - kam cilvēks izvēlas ticēt/tic. Pārāk individuāli, lai neriskētu kļūt aizskaroši, tapēc par to šoreiz labāk ne:)