29. · februāris

Labi, tu panāci savu: es samulsu. Padomāšu par to, vai man apkārt un ar mani notiekošais mani apmierina, vai es vispār vēlētos ko mainīt un, vēloties mainīt, ko tad.
Es gan līdz šim biju domājusi, ka starp izlaidību un kaisli ir robeža. Vai tad nav atšķirības starp to, ka es ar visiem pārguļu, jo man ir garlaicīgi un man patīk izbaudīt orgasmu, un starp to, ka es ļaujos pāris neprātīgām naktīm ar cilvēku, kuram tu zini (jūti, paredz), ka vari uzticēties. Izlaidībā īstas kaisles nav bieži.
Esot tikumības piekritējai, mani dzīvīte samērā daudz pārbaudīja. Es jau negaužos, man tikai apnika. Nu, cik var?! Jo vairāk tevi pārbauda, jo vairāk sāc šaubīties par pasaules patieso kārtību, to salīdzinot ar kārtību, kādu vēlies un kāda būtu ideāla. Bet nekas jau nav ideāls. Arī tikumība ne. Atļaušos izmantot savienojumu: netikumība ar morāli. Tā mūs, vairumu, var raksturot. Citi vairāk ir netikļi, bet citi - šķīstie. Bet nedaudz.