29. · februāris

Starp izlaidību un kaisli robežas, manuprāt, nav, bet nu tas jau atkal tā subjektīvi
reiz biju tikumīga, tad, laikam jau zem tā paša "šajā caur un caur samaitātajā gadsimtā visdrošāk rīkoties tā, kā rīkojas citi" spiediena pārkāpu otrā pusē..un tagad esmu tiktiešām nākusi pie prāta, t.i., atgriezusies pie tikumības:) protams, ir daudz grūtāk, bet ir to vērts..tomēr ai!, kā gan tagad nožēloju visas tās lietas, kuras taču neatgriezeniski esmu darījusi! gribētos gan domāt, ka tā vajadzēja, lai es saprastu, kas īsti notiek, un izdarītu pareizās izvēles, bet nu..
svarīgi tajā visā laikam gan ir uzdot sev jautājumu, ko un kapēc īsti dari, un vai tas varētu būt ceļš uz turieni, kur vēlies nonākt..un godīgi uz to arī atbildēt