Kopš sestdienas esmu PMS varā, un tas ilgs līdz ceturtdienai - vēl divas dienas.

Sestdien es gāju uz veikalu. Pa ceļam apraudājos, pavadot vīrieti mājās, jo, protams, šķiet, ka nekad vairs viņu nesatikšu un nespēšu ne elpot, ne būt, viņam neesot blakus.
Tad es noraudājusies iegāju veikalā, pa ceļam biju nolēmusi, ka būs jāskatās uz vietas, ko kārojas, jo paredzēt nav iespējams.
Iegādājos un tai pat vakarā pāris h laikā notiesāju: no Gustava Beķerejas: dzērveņu tarteleti, divas karameļu maizītes, vienu krēmšniti;
no Rimi: 1. trauciņu ar biešu-siera salātiem, divas tādas interesantas mandeļu formas svaigās maizes (~maizītes) ar olīvām un sviestu, pusi mango, apmēram 6 šķēles baltmaizes bagetes ar kraukšķīgo zemesriekstu sviestu. Noteikti bija vēl kaut kas, ko vairs neatceros.

Nupat jau sāk sāpēt mugura, bet 6-1diena pagāja mājās, vienai, tumšā, aukstā augstā pirmā stāva dzīvoklī, kurā nekad neiespīd tieša saules gaisma, ar puņķiem un kakla sāpēm, un temperatūru no saaukstēšanās/angīnas/gripas mikšļa. Dzīvokļa biedrene ir devusies atvaļinājumā uz siltajām zemēm līdz sestdienai. Mūsu nestandarta kaķenei sākās kaķu laiks tieši pirms manas saslimšanas, un tā nu pusi laika kaķis vai nu bļauj man blakus kaut kur, vai arī bļauj, uzkāpis man uz pleca pie auss. Ik pa brīdim nenoturos un atviegloju viņu ar kaķu akupunktūru (jo es zinu, cik traki var būt, kad ļoti, ļoti gribas) (this is fun btw, iesaku pamēģināt mājās & ar draugiem) (please don't think I'm weird):
https://youtu.be/G7yW7uQSbvw

Vakar vakarā iedomājos aiz gara laika, filmu skatoties, izdzert trīs rumiņus ar ābolu sulu. Nakts pirms pirmās darba dienas kopš slimošanas pagāja, vārtoties gultā, ik pa brīdim uz manis ir kaķis, kurš siekalojas, tad ir kaķis, kurš bļaustās gaitenī vai pie manis istabā, un palīdzēt es viņai ne varu tai brīdī, ne vēlos. Spilvens sasvīdis. Arī normāli paraudāju, vakar vispār bija tāda diena, biju uz 80% priecīga un uz 300% skumja dažādos dienas laikos, ar straujām svārstībām.

Krūtis kā vienmēr patīkami piebriedušas. Vismaz kāds prieciņš. Šodien sāk vilkt muguru. Man šķiet, ka šis ir/bija viens no trakākajiem PMS, kas man bijis, brīžiem šķiet, ka jūku prātā, brīžiem nevaru saprast, kur beidzas mana casual depresija un kur sākas PMS; pašnāvības domas ieradās manā galvā ar apskaužamu regularitāti. It better rain hard this time, it better.

Over&out.

šodien pēdējā pms diena, getting more intense by the minute, esmu šodien apraudājusies un apsmējusies reizes 100, un tagad tukšums, tumsa, bezdibenis un Lielais Nekas

overwhelmed with the feels

Gribēju padalīties ar veiksmes stāstu.
Šodien sākās aizkavējušās raizes dienas (kas jau savā saknē ir super labi) un draugs mani no rīta iepriecināja ar sarunu:

D. "Nu tas jau labi, ka sākās tagad, pēdējā darba dienā."
Safe "Kapēc?!"
D. "Vai tad nav tā, ka pašā sākumā ir visnepatīkamāk un grūtāk?"
Safe "Ir gan, jā... :(("
D. "Nu re, tad jau paskaties, šodien jāiztur un rīt/parīt varēsim mājās mierīgi stumt našķus vēderā un spēlēt x-box visu dienu! :))"


louve <3

PMS, kas velkas nedēļas garumā, tiešām nav nekas īsti izturams. Turklāt ar fiziskām sāpēm krūtīs un vēderā. Kur nu vēl emocionālo - ejiet visi nahuj. Un vēl tik ilgi jāgaida, lai tas viss beigtos. Murgs.

Poll #20239 simptomu ballīte (rezultāti anonīmi)
Open to: All, results viewable to: None

Kuri no šiem pms simptomiem tev visvairāk patraucējuši?

Labdien, dāmas!

Ideja par šādu komūnu aizsākās 2014. gada aprīlī ar šo postu, ko radīju, kad pati mocījos ar vienu ļoti, ļoti bēdīgu un nomāktu pms vakaru - vienu no tiem, kad gribas kaukt no bēdām un skumjām, bet racionālais prāts atgādina, ka tas ir "tikai" pms, tādēļ labāk paklusē gan un izlaid šīs skumjas sev cauri, mīļo meitēn.
Un es zinu, ka tas nav viegli, un arī jūs zināt, ka tas nav viegli.

Tādēļ vakarnakt, kad mana mīļākā meitene adelise man pasūdzējās par saviem neseno dienu vētrainajiem pms pārdzīvojumiem, sapratu, ka nav ko. Jātaisa tā komūna augšā.



Jūs noteikti zināt tos brīžus, kad esi pms aizkaitināta vai apbēdināta un tā vien gribas ierakstīt cibā par kādu nekrietneli, kurš tev gauži nodarījis, bet zini, ka tas nebūs gluži akurāts un objektīvs ieraksts, jo esi pms iespaidā? Tad nu šī būs īstā vieta tieši tam. Mana vīzija ir par vietu, kur dāmas dalās savā pieredzē un viena otru atbalsta šajā te visā, dod praktiskus padomus, virtuāli samīļo un sabužina, un beigu beigās atgādina, ka tas ir pārejošs!

Lai iesētu kādu sēklu šīs komūnas dzīvē no savas puses (un tā kā pms man pašlaik ir aiz muguras), es nolēmu šeit ievietot nelielu aptauju, tīri tā, lai rastos ideja par to, ko tad mēs tik ļoti ciešam no tā pms. Sk. augstāk.

es šodien - https://vine.co/v/Mpbe7QhXI6U