Kopš sestdienas esmu PMS varā, un tas ilgs līdz ceturtdienai - vēl divas dienas.

Sestdien es gāju uz veikalu. Pa ceļam apraudājos, pavadot vīrieti mājās, jo, protams, šķiet, ka nekad vairs viņu nesatikšu un nespēšu ne elpot, ne būt, viņam neesot blakus.
Tad es noraudājusies iegāju veikalā, pa ceļam biju nolēmusi, ka būs jāskatās uz vietas, ko kārojas, jo paredzēt nav iespējams.
Iegādājos un tai pat vakarā pāris h laikā notiesāju: no Gustava Beķerejas: dzērveņu tarteleti, divas karameļu maizītes, vienu krēmšniti;
no Rimi: 1. trauciņu ar biešu-siera salātiem, divas tādas interesantas mandeļu formas svaigās maizes (~maizītes) ar olīvām un sviestu, pusi mango, apmēram 6 šķēles baltmaizes bagetes ar kraukšķīgo zemesriekstu sviestu. Noteikti bija vēl kaut kas, ko vairs neatceros.

Nupat jau sāk sāpēt mugura, bet 6-1diena pagāja mājās, vienai, tumšā, aukstā augstā pirmā stāva dzīvoklī, kurā nekad neiespīd tieša saules gaisma, ar puņķiem un kakla sāpēm, un temperatūru no saaukstēšanās/angīnas/gripas mikšļa. Dzīvokļa biedrene ir devusies atvaļinājumā uz siltajām zemēm līdz sestdienai. Mūsu nestandarta kaķenei sākās kaķu laiks tieši pirms manas saslimšanas, un tā nu pusi laika kaķis vai nu bļauj man blakus kaut kur, vai arī bļauj, uzkāpis man uz pleca pie auss. Ik pa brīdim nenoturos un atviegloju viņu ar kaķu akupunktūru (jo es zinu, cik traki var būt, kad ļoti, ļoti gribas) (this is fun btw, iesaku pamēģināt mājās & ar draugiem) (please don't think I'm weird):
https://youtu.be/G7yW7uQSbvw

Vakar vakarā iedomājos aiz gara laika, filmu skatoties, izdzert trīs rumiņus ar ābolu sulu. Nakts pirms pirmās darba dienas kopš slimošanas pagāja, vārtoties gultā, ik pa brīdim uz manis ir kaķis, kurš siekalojas, tad ir kaķis, kurš bļaustās gaitenī vai pie manis istabā, un palīdzēt es viņai ne varu tai brīdī, ne vēlos. Spilvens sasvīdis. Arī normāli paraudāju, vakar vispār bija tāda diena, biju uz 80% priecīga un uz 300% skumja dažādos dienas laikos, ar straujām svārstībām.

Krūtis kā vienmēr patīkami piebriedušas. Vismaz kāds prieciņš. Šodien sāk vilkt muguru. Man šķiet, ka šis ir/bija viens no trakākajiem PMS, kas man bijis, brīžiem šķiet, ka jūku prātā, brīžiem nevaru saprast, kur beidzas mana casual depresija un kur sākas PMS; pašnāvības domas ieradās manā galvā ar apskaužamu regularitāti. It better rain hard this time, it better.

Over&out.