Labdien, dāmas!

Ideja par šādu komūnu aizsākās 2014. gada aprīlī ar šo postu, ko radīju, kad pati mocījos ar vienu ļoti, ļoti bēdīgu un nomāktu pms vakaru - vienu no tiem, kad gribas kaukt no bēdām un skumjām, bet racionālais prāts atgādina, ka tas ir "tikai" pms, tādēļ labāk paklusē gan un izlaid šīs skumjas sev cauri, mīļo meitēn.
Un es zinu, ka tas nav viegli, un arī jūs zināt, ka tas nav viegli.

Tādēļ vakarnakt, kad mana mīļākā meitene adelise man pasūdzējās par saviem neseno dienu vētrainajiem pms pārdzīvojumiem, sapratu, ka nav ko. Jātaisa tā komūna augšā.



Jūs noteikti zināt tos brīžus, kad esi pms aizkaitināta vai apbēdināta un tā vien gribas ierakstīt cibā par kādu nekrietneli, kurš tev gauži nodarījis, bet zini, ka tas nebūs gluži akurāts un objektīvs ieraksts, jo esi pms iespaidā? Tad nu šī būs īstā vieta tieši tam. Mana vīzija ir par vietu, kur dāmas dalās savā pieredzē un viena otru atbalsta šajā te visā, dod praktiskus padomus, virtuāli samīļo un sabužina, un beigu beigās atgādina, ka tas ir pārejošs!

Lai iesētu kādu sēklu šīs komūnas dzīvē no savas puses (un tā kā pms man pašlaik ir aiz muguras), es nolēmu šeit ievietot nelielu aptauju, tīri tā, lai rastos ideja par to, ko tad mēs tik ļoti ciešam no tā pms. Sk. augstāk.