> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Septembris 13., 2005

antuanete

21:39 Atgadījums iz laivošanas pieredzes. Pagājušā rudenī bija izlemts piedalīties airēšanas maratonā "No grieķiem uz varjagiem", un es neatlaidīgi bikstīju laivasbiedru, ka jāpaairē pirms tam kādu reizi. Pats maratons notika oktobra sākumā un nedēļu pirms tam beidzot atradās kāds vakars, kad abi varējām tikt. Laivasbiedrs, kura rīcībā bija mašīna, negribēja dzīties uz Lucavsalu, tāpēc iekāpt nolēmām krastmalā, pie Vanšu tilta. Pats brauciens vien bija ko vērts - viļņi, kas nošķiež no galvas līdz kājām, nemērīgs pretvējš un vispār neomulīga sajūta. Lai to kompensētu, nolēmām atpakaļceļā no Salu tilta izmest līkumu pa Rīgas kanālu (pulkstenis ap 20:30, tumšs). Iebraucot no Daugavas kanālā, pirmais ir tilts, pāri kuram iet Krasta iela vai kā nu tur viņu pie dzelzceļa sauc. Tilts tīri neko, un laivasbiedrs saka: "Ē, te varētu pat dzīvot!" Te pēkšņi kaut kur no tilta spraišļu ēnas atskan dobja, īgna balss: "TE JAU DZĪVO!" Sapratām, ka dzīvojamo platību pie kanāla mums nedabūt :(

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms (komentārs tiks paslēpts) Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..