pircēji un pārdevēji

man tiešām neko daudz nevajag. sievieti. vārdam nav nozīmes. dzīvokli, kas man jau ir. mūziku. pietiks

rakstot MI:

es gribu būt Goldie gultā, rīt saldumus pie kino, kas patīk

es gribu sievu-narkomāni, ir point. Gunta nekvalificējas, patīk drugs, bet virspusēji. es gribu addict. slimu meiteni

Guntu es apzināti uzsēdināju uz narkotikām. Viņa bija tik pateicīga. Es nedaru cilvēkiem slikti, pēc savas šaurās redzes, bet labi.
Viņai totāli patīk manis ierādītie ceļi

Narkotikas ir tik ļoti, ka jums sabruks viss. Iesaku

Gunta ir pro stonere. Viņai vajag katru dienu. Es zinu, kā tas ir. Es nepīpēju mēnešiem, bet nu tas ir hardcore, nepīpēt mēnešiem.

pisiet dirst. Esmu zvanījis uz policiju "kas par huiņu? kāpēc LV nevar iegādāties zāli? es audzēju istabā. paņemiet menti mani pie dirsas, viss jums redzams"

Gunta ir ze best. Es viņu necietu visu dzīvi. Tāds pazemojums, ka pazīstu. Realitātē, nevienu neesmu sastapis tik dziļu.
Tikko aizskaistīju

Mans superātrais internets nav Goldie vērts.

Es gribu lai tu mani nosauc sūdvārdā "Armands", jo mēs nemainīsiesīmies".
Es jau esmu pieņēmis Ingunu, kā pasaules vārdu

No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadsmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?”

ar Goldie darīsim laulības līgumu. Par sevi es zinu, bet nekad mūžā neuzticies alkoholiķim.

mantām jāpaliek pie mantām, kaut mani vedis taksometrā pats Volands

piedodiet. pirmo reizi uz LSD, es tā nojūdzos, ka pasaule nebija iespējama. es biju dziļi Bībelē, vairs nekad neatkāpšos. man prāts ir pilnīgi kropls. man bija dahujā naudas, mašīna. tas viss nenozīmēja neko. esmu lost, fundamentāli

Drauga sauciens uz LSD, pārrakstīja visu mani "ko tev vajag? ēdienu, mājas, un to minimumu kas nāk līdzi". Guntis ir reālākais draugs, kaut jau nojūdzies hardcore no LSD

Man ir 2-istabu dzīvoklis, vēl juridiski nenokārtots.
Mamma atdeva man. Es atdošu Jāzepam. kad izkļūšu no parādiem.
Man reāli nevajag neko. Jumts virs galvas ir ok. Par to esmu pateicīgs.

/nakts mūzika/

Tieši šī Satī Gnozīne ir mani aizkustinājusi visdziļāk, jo es to uztveru kā romantiskuma personifikāciju mistificētā realitātē. Romantiskums un cerības nots, kas retos brīžos pavīd cauri mistērijas miglai. Kā uzplaiksnījums, kam tavi sensori tika spodrināti jau kopš pirmo reizi iemīlējies vai, nezinu, nodarīji kādam ļoti, ļoti pāri.

un tā, kā tripoju uz ielas, neviens cibā nevar pārspēt. es ļoti vaktēju cibu, zinu visus. truly, citi vnk pateiktu "nav vērts", ne jau nevarētu

Svarīgi ir nepadoties uz ielas. Kā dzirdu, mani viss rajons jau zina. Un kā labu eksemplāru.
Tikko bija krievs, es maucos smiltīs, viņš klāt. Piecēla, lai iet prom, sirsnīgi. nožāvos otrreiz, atkal klāt. Rajons ir krievu, bet sirsnīgāko krievu. Es negribu mainīt dzīvokli pret pareizi saķķemētiem, idotiem hipsteriem, rīgas labākajā galā

Rusas pārveidotājs

Siļķe, renģe, laikam zemākās ēdamās sugas. Daudz ķerās tīklos.
Bet ja pareizi gatavotas, ir ņamm.
Es esmu lasis. Tik dārgs, ka veikalā netļaujos

Vai, cik labi.
Piedzīvoju tumšāko punktu. Tu atnāc lāpīties, katru sekundi domās līdz veikalam "tūlīt jau būs, vnk ej, nedomā pilnīgi neko". Jau par metru mazāk. Un pie bankomāta, huju, kartes nav. Es nekritu panikā. Man acis jau bija izslēgtas. Es vnk domāju, ka finālā tā nenotiks. Par to, kas būtu ja notiktu, man izdevās noraidīt.
Atskaitīja Gunta, uz otru, kreiso kontu.
Esmu teicami uzlāpījies. Es visu mūžu mīlu to sievieti. Mēs esam piepildījuši visus Bībeles baušļus.

Protams, Gunta saņems atpakaļ uzreiz, kad būšu mājās.
Var jau no telefona, bet stunda 20 eiro viņai neko nenozīmē.
Neciešu smartphones, no kura rakstu